Šī mēneša pēdējā svētdienā – 29. augustā plkst. 17.00 – noslēgsies Liepājas koncertcikls „MŪZIKA DIEVNAMAM”. Tā faktiskais sākums rodams 2011. gada vasarā, kad ar mērķi veicināt ziedojumus leģendāro Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeļu restaurācijai, maratonkoncertā uzstājās virkne Latvijas ērģelnieku –  Kristīne Adamaite, Jolanta Barinska, Jacinta Bicāne, Ilona Birģele, Larisa Carjkova, Līga Ivāne, Vita Kalnciema, Liene Andreta Kalnciema, Jānis Pelše, Iveta Pelše, Līga Šteinberga, Ilze Reine, Aigars Reinis, Atis Stepiņš un Līga Auguste.  Toreiz šis sarīkojums ievadīja 10. Starptautisko Liepājas ērģeļmūzikas festivālu, bet jau pēc gada katedrāles draudze pati uzsāka vasaras koncertu rīkošanu svētdienu pēcpusdienās. Tagad šie koncerti kļuvuši tradicionāli un ir Liepājas un pilsētas viesu iemīļoti.
Pēdējos gados koncerta formāts no ērģeļu solo papildināts ar vēl kādu instrumentu vai balsi. Arī noslēguma koncertā klausītāji dzirdēs divu mūziķu tandēmu.
Ilggadējā Rīgas Doma rezidējošā ērģelniece Larisa BULAVA un soprāns Monta MARTINSONE atradušas īstās noskaņas Liepājas ērģeļmūzikas vasaras izskaņai. Programmā: J.S.Bahs, F.Mendelszons-Bartoldi, J.Ivanovs, I.Zemazaris, Ē.Ešenvalds, O.Mesiāns un V.A.Mocarts.
Koncertciklu „Mūzika dievnamam” finansiāli turpina atbalstīt VKKF, Kurzemes plānošanas reģions un Liepājas pilsēta, bet informatīvi – Latvijas radio, laikraksts „Kurzemes vārds”, portāli liepājniekiem.lv un irliepaja.lv.

LARISA BULAVA ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ērģeļu klases profesore un aktīva koncertērģelniece. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas profesora I. Kalniņa klavieru (1973) un profesora N. Vanadziņa ērģeļu klasi (1974). Stažējusies Leipcigas Mūzikas augstskolā pie profesora V. Šēteliha (1980/1981).
Profesionālo meistarību veidojis mākslinieces pašas darbs, bagātā koncertu pieredze Latvijā, daudzās Eiropas valstīs, kā arī ASV, Kanādā un Izraēlā. Piedalījusies dažādos festivālos, TV, radio, skaņu plašu un CD ieskaņojumos.

Montai MARTINSONEI ir bakalaura un maģistra grāds operdziedāšanā. Vokālo meistarību papildinājusi pie prof. Jozefa Vallniga, Džojas Mammenas, Elizabetes Sasso–Frutas, Aksela Everaerta, Nadjas Kuremas u.c. izciliem māksliniekiem.
Izpildījusi Floras lomu Bendžamina Brittena operā “Skrūves pagrieziens” un Dziedātāja lomu Artura Maskata baletā “Bīstamie sakari”. Izveidojusi radošu sadarbību ar ērģelniecēm Edīti Alpi un Larisu Bulavu, Lietuvas Nacionālo filharmoniju, Lietuvas kamerorķestri un Čurļoņa stīgu kvartetu. Koncertējusi Vācijā, Zviedrijā, Krievijā, Somijā, Slovēnijā, Slovākijā, Igaunijā un Norvēģijā.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

22.augustā plkst. 17.00 – koncertcikla „MŪZIKA DIEVNAMAM” kārtējais koncerts. Šovasar klausītāji ir lutināti ar spilgtu vokālās mākslas meistaru muzicēšanu ērģeļu pavadījumā, bet priekšpēdējā vasaras koncertā skanēs ērģeļu un flautas tandēms.
Ērģelniece Liene Andreta Kalnciema ik vasaru muzicējusi Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, bet pirmo reizi būs duetā ar izcilo Latvijas flautisti Ditu Krenbergu. Mākslinieces sagatavojušas programmu „Gadsimtu melodijas”. Tur būs izcilu skaņražu pērles, kas ielīksmos ikvienu klausītāju: J.S.Bahs, J.P.Svēlinks, J.G.Mītelis, J.K.Kelners, Dž.Raters un P.Dambis.
Arī šovasar koncertciklu „Mūzika dievnamam” finansiāli atbalsta VKKF, Kurzemes plānošanas reģions un Liepājas pilsēta. Informē – Latvijas radio, laikraksts „Kurzemes vārds”, portāli liepājniekiem.lv un irliepaja.lv.

Liene Andreta KALNCIEMA maģistra grādu ieguvusi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. Vitas Kalnciemas ērģeļu klasē, bet profesionālo maģistra grādu mūzikā – Tallinas Mūzikas un Mākslas akadēmijā.
Petra Ebena starptautiskajā ērģelnieku konkursā Čehijā – 1. vieta un balva par labāko P. Ebena darbu atskaņojumu. Sezāra Franka starptautiskajā ērģelnieku konkursā Holandē – 3.vieta, bet Dānijas nacionālajā starptautiskajā ērģelnieku konkursā Ešbergā, Vadenzē – laureāta diploms un 3. vieta. Ar latviešu ērģeļmūzikas programmu māksliniece uzstājusies pie pasaulē lielākajām brīvdabas stabuļu ērģelēm Balboa parkā „Spreckels”, Sandjego (ASV). Sniegusi koncertus Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Polijā, Vācijā, Francijā, Somijā, Nīderlandē, Čehijā, Beļģijā, Dānijā, Zviedrijā, Kanādā, ASV u.c.

Dita KRENBERGA absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmiju pedagoga Imanta Sneibja klasē. Meistarību papildinājusi pie pasaulslaveniem flautistiem Džeimsa Golveja, Orela Nikolē, Viljama Beneta, Alēna Mariona, ka arī muzicējusi kopā ar Leonardu Bernsteinu, Seidži Ozavu, Džefriju Teitu, Jo Jo Ma.
Izcīnījusi Grand Prix un Zelta medaļu 34. Marijas Kanalsas Starptautiskajā mūzikas konkursā Barselonā, laureāta godu Starptautiskajā konkursā „Prāgas pavasaris u.c.
Uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Maskavas filharmonisko orķestri, Londonas Mocarta orķestri, Ķelnes Radio simfonisko orķestri un citiem slaveniem kolektīviem. Koncertējusi Latvijā, Eiropā, ASV, Kanādā, Austrālijā un Japānā.
2000.gadā par izciliem sasniegumiem izpildītājmākslā Dita Krenberga saņēmusi Latvijas Lielo Mūzikas balvu.
2009.gadā – valsts augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni „Par spilgtu devumu mūzikā un nopelniem Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē”.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Ērģelniece Larisa Carjkova regulāri atbalstījusi Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles koncertciklu „MŪZIKA DIEVNAMAM”. Atzīmējot šī cikla piecgadi, tika ierakstīts kompaktdisks ar tādu pašu nosaukumu. Larisa Carjkova bija viena no Latvijas koncertējošām ērģelniecēm, kura diskā iemūžinājusi savu interpretāciju par izcilā franču  komponista un Parīzes dievmātes katedrāles ilggadējā ērģelnieka Luī Vjerna krāšņo darbu „Vestminsteres zvani”. Šis, iespējams, ir viens no mākslinieces iemīļotākajiem skaņdarbiem un nav šaubu, ka Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeles ir izcilas, lai klausītājiem sniegtu elpu aizraujošo baudu, klausoties šo skaņdarbu.

Svētdienas pēcpusdienā 15. augustā plkst.17.00 skanēs arī mūzika ērģelēm un balsij, kuras  realizācijā Larisai Carjkovai pievienosies mecosoprāns Baiba Renerte. Klausītāji dzirdēs L.Lobreva, A.Kalēja, R.Šūmaņa, J.S.Baha, B.Skultes, L.Garūtas, J.Mediņa, R.Dubras, J.Mediņa un Ē.Ešenvalda mūziku.

Larisa Carjkova 2009. gadā ieguvusi maģistra grādu ērģeļspēlē profesora Tālivalža Dekšņa klasē. Studējusi arī  Štutgartes Mūzikas un drāmas augstskolā profesoru Ludgera Lomaņa un Jona Laukvika klasēs.

Meistarību papildinājusi XI Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk, Zviedrijā (2006), Štutgartes ērģeļu akadēmijā ( 2010), VI Starptautiskā Ērģeļu vasaras akadēmija Viļnā ( 2011), X Crescendo jauno mūziķu vasaras akadēmijā Ungārijā ( 2013) un citviet.

Regulāri  uzstājās  Rīgas Domā, citviet Latvijā un ārzemēs.  2010. gadā dzimtajā Latgalē ar ērģelnieci Gunu Kisi iedibinājusi ikgadēju tradīciju– labdarības festivālu Latgales ērģeļu dienas, kura mērķis – attīstīt ērģeļu kultūru Latgalē, piesaistot līdzekļus ērģeļu restaurācijai.

Baibai Renertei ir maģistra grāds vokālajā mākslā J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas prof. Anitas Garančas klasē. Latvijas Nacionālajā operā iestudējusi Donnas Elvīras lomu V. A. Mocarta operā “Dons Žuans”, Otro Dāmu “Burvju flautā”, Bradamanti G. F. Hendeļa “Alčīnā”, Balto dāmu K. Pētersona “Mihails un Mihails spēlē šahu”, Princesi Linetu S. Prokofjeva operā “Mīla uz trim apelsīniem” un citus tēlus. Māksliniece piedalījusies arī lielas formas darbu iestudējumos.

Baibas Renertes plašās vokālās iespējas un aktrises talants pierādījies dažādu žanru mūzikas projektos un programmās bērniem. Darbojusies animācijas filmu dublāžas laukā, ļaujot atpazīt savu balsi arī radioklausītājiem.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

8.augustā plkst.17.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē koncertciklā „Mūzika dievnamam” viesosies J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ērģeļu klases vadītāja prof. Vita Kalnciema. Ērģelnieci lielā mērā var uzskatīt par Liepājas ērģeļmūzikas koncertcikla krustmāti. Pirms 12 gadiem, organizējot labdarības maratonkoncertu, kura idejas autore bija Vita Kalnciema, aizsākās ikgadējo vasaras svētdienu koncertu tradīcija Sv. Trīsvienības katedrālē.

Šogad Vita Kalnciema ar soprānu Viktoriju Pakalnieci koncertprogrammas ievadu iecerējusi ar sev tuvo J.S.Baha mūziku, bet turpinājumā atskaņojot latviešu izcilības – komponistu Tālivalža Ķeniņa, Imanta Zemzara, Aivara Kalēja skaņdarbus ērģelēm ar balsi. Bet izskaņā – Jurjānu Andreja „Lūgšana” no kantātes „Tēvijai”.

Vita Kalnciema.Foto Imants Prēdelis.

Vita Kalnciema ieguvusi prēmijas vairākos starptautiskos ērģelnieku konkursos – Ukrainā (1989), Polijā (1989), Mendelszona-Lista konkursā Šveicē (1994), Sezāra Franka konkursā Holandē (1994). Sniegusi koncertus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā, Polijā, Vācijā, Holandē, Austrijā, Šveicē, Ungārijā, Krievijā, Kanādā, ASV, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Itālijā. Rīgas Domā izlolojusi septiņu koncertu ciklu „No latviešu ērģeļmūzikas zelta fonda”, kā arī ciklu „Eiropas elpa” ar dažādu valstu ērģeļmūziku.

Šobrīd J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore un Ērģeļu klases vadītāja, kā arī Rīgas evaņģēliski luteriskās Jēzus baznīcas titulārērģelniece.

Viktorija Pakalniece ir Latvijas opermūzikas talants. 2019. gadā Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu ar augstāko vērtējumu docentes Airas Rūrānes vokālajā klasē, iestudējot fragmentus no Dž.Verdi operas “Traviata”. Uzstājusies Siguldas opermūzikas svētkos kopā ar tādiem mūziķiem kā diriģentiem Atvaru Lakstīgalu, Vladimiru Kiradžijevu, LNOB solistiem un pasaules slavu ieguvušo soprānu Marinu Rebeku, kura ir viena no V.Pakalnieces vokālajiem pedagogiem.

Dziedātāja ieguvusi 1. vietu Ineses Galantes jauno talantu konkursā, kā arī saņēmusi finālista diplomu Alīdas Vānes vokālistu konkursā 2017. gadā.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

1.augustā plkst.17.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē notiks koncerts, ko varētu raksturot kā divi vienā. Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertcikla „Mūzika dievnamam” ietvaros ar īpašu koncertu noslēgsies arī Latvijas 5.Vēsturiskie ērģeļu svētki.  Šo svētku motīvs:  „Latvija – ērģeļu zeme”. Māksliniekiem muzicējot baznīcās, kurās iebūvētas vēsturiskas ērģeles, kārta pienākusi arī Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles unikālajam instrumentam.

Koncerts būs īpašs ar to, ka ērģelnieču duetam – Ilonai Birģelei un Diānai Jaunzemei – Portnajai pievienosies sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube-Vītiņa. Īpašā koncerta programmā iekļauti ārzemju un latviešu autoru skaņdarbi ērģeļu duetiem un sitamajiem instrumentiem.

Īpašs notikums būs Platona Buravicka kompozīcijas ērģeļu duetam un sitaminstrumentiem „Mēs apūdeņojam nākotnes laukus, sadevušies rokās” pasaules pirmatskaņojums. Uzstādītais ekrāns un video projekcijas iekārta ļaus klausītājiem arī ar acīm sekot līdzi mākslinieku muzicēšanai balkonā. 

Ilona BIRĢELE  Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Ligitas Sneibes klasē ieguvusi bakalaura grādu ērģeļspēlē un maģistra grādu – prof. Tālivalža Dekšņa ērģeļklasē. Zināšanas papildinājusi Enshedes Mūzikas konservatorijā un Zviedrijas starptautiskajā ērģeļu akadēmijā „LeufstaBruk”, kā arī pie Eiropā atzītiem ērģelniekiem – Heriberta Metcgera, Žaka van Ortmersena, Hansa-Ola Eriksona, Olivjera Latri, Volfganga Cerera u.c.. Uzstājusies Irkutskā Starptautiskajā ērģeļu un kamermūzikas festivālā «Вселенная звука»(2014), Kondopogas festivālā Karēlijā (2015), kā arī daudzviet pasaulē: Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Zviedrijā, Holandē, Krievijā, Kazahstānā, Somijā, Vācijā, Šveicē un Izraēlā.

Diāna JAUNZEME – PORTNAJA J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu mūzikā ērģeļspēlē prof. Tālivalda Dekšņa klasē. Studējusi arī Holandes konservatorijā „Saxion Hogeschool Enschede”. Meistarību papildinājusi „Zviedrijas Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā”,  Spānijas „Maļorkas Starptautiskajā ērģeļu projektā” un Viļņas baroka mūzikas meistarklasē.

2001. gadā VII Starptautiskajā Hanzas pilsētu ērģelnieku konkursā Elburgā un Kampenā ieguvusi 1.vietu. 2003. gadā Viļņas Starptautiskajā M.K. Čurļoņa ērģelnieku konkursā saņēmusi speciālbalvu par labāko lietuviešu komponista laikmetīgās mūzikas interpretāciju.
2002. gadā piedalījusies Vācijas XIII Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā ”Orgelfestival.Ruhr” Dortmundē, bet 2011. gadā – Polijas II Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā Pelplinā. Sniegusi koncertus arī Lietuvā, Slovēnijā, Ungārijā, Austrijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijā, un Baltkrievijā un Ukrainā.

Virdžīnija Laube-Vītiņa pirmo profesionālo izglītību ieguvusi Em.Dārziņa Mūzikas vidusskolā. Mācības turpinājusi Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā docenta E. Saksona sitaminstrumentu klasē, kur ieguvusi bakalaura un maģistra grādu. Papildinājusies meistarklasēs daudzviet pasaulē – ASV pie Džona Raileja, Kevina Bobo, Lindas Makseijas un Deiva Vekla, Horvātijā pie Igora Lešnika, Argentīnā pie Daniela Pjacollas, kā arī Kubā meistarklasē Horacio “el Negro” Hernandez.

Pieredzi guvusi, spēlējot dažādos mūziķu kolektīvos Latvijā un Eiropā: Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Liepājas simfoniskajā orķestrī, Kamerorķestrī Sinfonietta Rīga, Deutch-Scandinavian young orchestra u.c.

Strādājusi Latvijas Nacionālās operas orķestrī. Šobrīd – Jāz. Mediņa 1. Rīgas Mūzikas skolas sitaminstrumentu pedagoģe.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

25.jūlijā plkst. 17.00 Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē klausītājus gaida muzikāls dialogs. Ērģelniece Ilze Barlo, koncertciklā „Mūzika dievnamam” viesojusies vairakkārt. Šogad koncerta programmu sastādījusi kopā ar izcilo Latvijas basbaritonu Rihardu Mačanovski, kas vasaras koncertciklā uzstāsies pirmo reizi.

Programmā iekļauti J.S.Baha, J.G.Albrehtsbergera, J.Haidna, M.Rēgera, F. Šūberta, Z.Karg-Elerta, H.Volfa, F. Šmidta skaņdarbi.

Ilzei Barlo Jāz.Vītola Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu profesora T. Dekšņa ērģeļspēles klasē, kā arī maģistra grādu kultūras teorijā Latvijas Kultūras akadēmijā. Zināšanas papildinājusi Štutgartes mūzikas un mākslas augstskolā pie profesora J. H. Hāna un pie pazīstamiem Eiropas ērģelniekiem – Hansa Ūlas-Ēriksona, Hansa Davidsona, Martina Zandera, Žaka van Ortmersena, Volfganga Cērera, Luī Robiljarda.

Kā ērģelniece strādājusi Vācijā, Rodinghauzenas ev. lut.baznīcā, bet Lielbritānijā, Londonas Sv. Annas draudzē darbojusies kā slavēšanas ansambļa vadītāja.

Šobrīd –  ērģelniece Slokas un Garkalnes ev. lut. baznīcās.

Basbaritons Rihards Mačanovskis ir Latvijas Nacionālās operas solists. Dziedātāja sniegums novērtēts ar Latvijas Gāzes balvu 2012. gadā nominācijā Labākais operas solists. Savukārt 2013. gadā viņš saņēmis Paula Saksa atzinības balvu, un bijis nominēts Lielajai Mūzikas balvai – 2013 par Pētera Čaikovska romanču izcilu atskaņojumu kopā ar pianistu Mārtiņu Zilbertu.

Rihards Mačanovskis izglītojies J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. Gurija Antipova klasē, kā arī pie vokālās pedagoģes Margaritas Gruzdevas un vācu basa Hansa Sotina. Dziedātāja repertuārā ir daudzu operu lomu, tostarp dons Bazilio Seviljas bārddzinī, Kolēns Bohēmā, Eskamiljo Karmenā, titulloma Jevgeņijā Oņeginā u.c.

Rīgas festivāla – 2012 noslēguma koncertā atskaņojis Džuzepes Verdi Rekviēmu kopā ar Elīnu Garanču, Mišelu Kraideri un Josepu Kanu.

Koncertējis daudzviet Latvijā, Maskavā, Eksanprovansā, kopā ar LNO devies viesizrādēs uz Bergenu, Dalhallu, Bidgošču (Polijā), Makao un Tallinu.

Gundars Venens,

Koncertcikla producents

18. jūlijā plkst. 17.00 Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē  muzicēs divu jaunu mākslinieku tandēms – ērģelniece Simona Sunepa un tenors Juris Vizbulis.

Koncerta ieskaņā viens no visslavenākajiem un klausītāju iemīļotākajiem J.S.Baha darbiem – Tokāta un fūga reminorā. Programmā iekļauti arī Tosti  un Franka skaistie Ave Maria dziedājumi un vairāki 20. gadsimta mūzikas šedevri.Abi jaunie mākslinieki pirmo reizi uzstāsies Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertciklā „Mūzika Dievnamam”.

 Simona Sunepa mācījusies gan klavieres, gan klavesīnu, bet interesējusies arī par vairākiem citiem instrumentiem, tomēr par savu mūža galveno stihiju izvēlējusies ērģeļspēli, kuru sākusi apgūt 2009. gadā pie ērģelnieces Kristīnes Adamaites. 2014. gadā,  studiju periodā saņēmusi mecenātu Ivara un Anitas Gaides balvu par spilgtu radošo darbību. 2016. gadā studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā vainagojās ar maģistra grādu profesores Larisas Bulavas ērģeļu klasē. Vēlāk papildinājusi prasmes dažādās meistarklasēs pie atzītiem ārzemju ērģelniekiem. Koncertējusi daudzviet Latvijā, kā arī Lietuvā, Polijā, Nīderlandē, Maltā un Krievijā. Ikdienā Simona Sunepa Saldus mūzikas skolā māca jauniešiem ērģeļspēli, kas ir viena no četrām skolām Latvijā, kurā akreditēta ērģeļspēles programmas.

Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieks Juris Vizbulis 2009. gadā absolvējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju asoc. prof. Andžellas Gobas vokālajā klasē.

Viņa nozīmīgākās operlomas ir Bastjēns V. A. Mocarta operā Bastjēns un Bastjenna, Tamino operā Mazā burvju flauta, Trikē P. Čaikovska Jevgeņijs Oņegins un Alfrēds J. Štrausa Sikspārnī.

Dziedājis tenora solo Kamila Sensānsa Ziemassvētku oratorijas, Marka Antuāna Šarpantjē Te Deum, kā arī Riharda Dubras Ziemassvētku kantātes atskaņojumos. Piedalījies mūziklos L. Bernsteina Vestsaidas stāsts, K. M. Šēnberga Les Misérables, kā arī E. L. Vēbera Jāzeps un raibais sapņu mētelis. J.Vizbulis regulāri koncertē ar garīgās mūzikas koncertiem balsij un ērģelēm, bet sadarbībā ar franču ērģelniekiem muzicējies arī Francijas dievnamos.

Koncertu finansiāli atbalsta VKKF, Kurzemes plānošanas reģions un Liepājas pilsēta.

Gundars Venens,

Koncertcikla producents

Jūlijā un augustā Liepāju pieskandinās arī ērģeļmūzika. Divus mēnešus, ik svētdienas pēcpusdienu plkst. 17.00 Sv.Trīsvienības katedrālē skanēs pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles. Atklāšanas koncertā uzstājās Rīgas Doma ērģelnieks kopā ar jauno talantīgo saksofonistu Aigaru Raumani.

11.jūlijā plkst. 17.00 Liepājā viesosies lieliskais duets – ērģelniece Edīte Alpe un mecosoprāns Ilona Bagele. 

Mākslinieces kopā atskaņojušas dažādas koncertprogrammas, apvienojot savā daiļradē gan klasisko, gan mūsdienu mūziku. Bet liepājniekiem un pilsētas viesiem 11. augusta koncertā būs iespēja dzirdēt programmu, kas iesāksies ar renesanses laikmeta deju svītu, turpināsies ar baroka un romantisma laikmeta mūziku, bet noslēgsies ar mūsdienu komponistu Karla Dženkinsa, Astora Pjacollas un Džo Uterbeka, kā arī latviešu izcilību Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna un Lūcijas Garūtas skaņdarbiem.

 Edīte Alpe ir Dubultu ev. lut. draudzes ērģelniece, kā arī muzikālās dzīves vadītāja un koncertu producente; starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla Vox angelica dibinātāja un vadītāja.

2000.gadā Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu prof. Larisas Bulavas ērģeļklasē. Studējusi Karaliskajā konservatorijā Toronto, Kanādā.

Edīte Alpe sadarbojusies ar Ilonu Bageli, Ingu Šļubovsku-Kancēviču, Egilu Siliņu, Evitu Zālīti, Montu Martinsoni, Raimondu Ozolu, Jāzepu Jermolovu, Paulu Šūmani un daudziem citiem.

 Ilona Bagele pazīstama kā Latvijas Nacionālās operas soliste ar vērienīgu pieredzi akadēmiskajā, džeza un populārajā mūzikā. 2003. gadā J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu prof. Arvīda Imanta Lustes vadībā. Šobrīd – Daugavpils Universitātes asociētā profesore. Kopš 2003. gada Latvijas Nacionālās operas soliste. Kopā ar Latvijas Nacionālo operu uzstājusies viesizrādēs uz Makao un Honkongā (Ķīna), Maskavas Lielajā teātri, Luksemburgas Grand Théâtre, Massimo Bellīni teātri Sicīlijā, Bordo (Francija), Dalhallu (Zviedrija) un citviet.

Ilona Bagele sadarbojusies ar Latvijas profesionālajiem orķestriem, piedalījusies vairākās maestro Raimonda Paula koncertprogrammās. Uzstājusies Rīgas operas festivālā,  kā arī festivālos Polijā, Baltkrievijā, Somijā un Igaunijā.

Gundars Venens,

Koncertcikla producents

Koncertcikls MŪZIKA DIEVNAMAM

Teiciet Viņu ar bazūnes skaņām, teiciet Viņu ar stabulēm un cītarām! Teiciet Viņu ar stīgu un flautas skaņām! Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu!  

Šīs rindas no Dāvida 150. psalma ir kā radīts koncertciklam MŪZIKA DIEVNAMAM.  Deviņos vasaras svētdienu koncertos klausītāji dzirdēs mūziku no baroka laikmeta zelta fonda līdz pat 21. gadsimta mūzikai. Mūziku, kas krāšņi izcels Liepājas Svētās trīsvienības katedrāles ērģeļu iespējas. Bet tā būs tikai koncertprogrammas viena daļa. Arī šogad Latvijas labākie ērģelnieki uzstāsies kopā ar kādu instrumentālistu vai vokālistu, tādējādi bagātinot koncerta programmu.

2021.gada jūlijā un augustā koncerti notiks katru svētdienu plkst.17.00, gan izceļot, gan pievēršot uzmanību 260 gadu senajā instrumenta vajadzībām. Vēsturiski koncertcikla sākums fiksēts 2011. gadā, kad  pirmajam ziedojumu maratonkoncertam atsaucās daudzi Latvijas ērģelnieki, bet programmu vadīja muzikoloģe Ilma Grauzdiņa. Tā dzima tradīcija ar nosaukumu –  MŪZIKA DIEVNAMAM.

2021.gada jūlija un augusta deviņos koncertos turpināsies dueta formāts – ērģelnieks kopā ar kādu citu instrumentālistu vai vokālistu. Koncerta rīkotāji ir pārliecināti, ka piedāvātās programmas vairos klausīšanās prieku visās klausītāju grupās.

4.jūlijā      Aigars REINIS (ērģeles), Aigars RAUMANIS (saksofons)11.

11.jūlijā     Edīte ALPE (ērģeles), Ilona BAGELE (soprāns)

18. jūlija    Simona SUNEPA, Juris VIZBULIS (tenors)

25.jūlijā      Ilze BARLO (ērģeles) un Rihards MAČANOVSKIS (basbaritons)

1.augustā   Ilona BIRĢELE (ērģeles), Diāna JAUNZEME – PORTNAJA        

                                      (ērģeles), Virdžīnija LAUBE – VĪTIŅA (sitaminstrumenti)

 8.augustā   Vita KALNCIEMA (ērģeles), Viktorija PAKALNIECE(soprāns)

15.augustā   Larisa CARJKOVA (ērģeles), Baiba RENERTE (mecosoprāns)

22.augustā   Liene Andreta KALNCIEMA (ērģeles), Dita KRENBERGA  (flauta)

29.augustā    Larisa BULAVA  (ērģeles), Monta MARTINSONE (soprāns)

Šī gada koncertciklu finansiāli atbalsta Liepājas pilsētas pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions, bet ar publicitāti palīdzēs Latvijas Radio, Kurzemes Vārds kā arī portāli irliepaja un liepājniekiem.

Pirmā koncerta – 4. jūlija koncertprogrammu piedāvās Rīgas Doma mūzikas direktors un Katedrāles ērģelnieks Aigars REINIS. “Lielās Mūzikas balvas 2019” laureāts par izcilu darbu ansamblī. Reinis profesora T. Dekšņa ērģeļklasē ieguvis maģistra grādu. Piedalījies Lahti starptautiskajā ērģelnieku konkursā un Erfurtes konkursā Vācijā. Meistarību papildinājis pie Ludgera Lomana, Hansa Ūlas-Ēriksona un Hansa Helstena u.c.

Sadarbojies ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, Latvijas Radio kori, kamerkori Ave Sol, diriģentiem Māri Sirmo un Sigvardu Kļavu, kā arī daudziem izciliem solistiem.

4. jūlija koncertā klausītāji varēs dzirdēt Eižēna Žigū, Johana Sebastiana Baha, Aleksandra Gilmāna, Kristapa Pētersona, Andra Dzenīša, Leo Lobreva un Uģa Prauliņa skaņdarbus.

Saspēlē ar Aigaru Reini koncertā muzicēs saksofonists Aigars Raumanis – viens no spožākajiem latviešu jaunākās paaudzes mūziķiem. Lielās Mūzikas balvas ieguvējs kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” (2019). Mācījies pie Oskara Petrauska un profesora Arta Sīmaņa. Zināšanas papildinājis Sibēliusa Akadēmijā Helsinkos pie profesora Jonataana Rautiolas. Guvis panākumus daudzos konkursos, uzstājies Amerikas Savienotajās Valstīs, Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Horvātijā, Grieķijā u.c. pasaulē.

Gundars Venens,

Koncertcikla producents

Skanošā baznīca

Šā gada 30. maijā plkst. 16⁰⁰  Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle pārvērtīsies par baznīcu, kura pati skan. Baznīcas dārzā un uz tuvējām ielām, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus, būs iespēja klausīties translāciju no katedrāles iekštelpām, kur skanēs koncertlekcija “Hildegardes sapņi”. Programmas pamatā – Hildegardes no Bingenas dziedājumi un sena ērģeļmūzika. Kā caurviju materiāls iekļauts Evijas Skuķes šai programmai komponētās miniatūras “Hildegardes sapņi”, kurā dziedātājas izmantos arī dažādus mūzikas instrumentus un skaņu rīkus. Programmā piedalīsies arī Rīgas iecirkņa prāvests Rinalds Grants , kurš kalpo Rīgas Vecā Sv.Ģertrūdes draudzē, ar stāstiem par Hildegardi un viņas tekstu skaidrojumiem.

Sirsnīgs paldies vokālajai grupai “Putni”  un tās  vadītājai Antrai Dreģei, ērģelniecei Kristīnei Adamaitei un stāstniekam Rinaldam Grantam par dāvanu mūsu katedrāles titulsvētkos – Trīsvienības svētkos!