Jūlijā un augustā Liepāju pieskandinās arī ērģeļmūzika. Divus mēnešus, ik svētdienas pēcpusdienu plkst. 17.00 Sv.Trīsvienības katedrālē skanēs pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles. Atklāšanas koncertā uzstājās Rīgas Doma ērģelnieks kopā ar jauno talantīgo saksofonistu Aigaru Raumani.

11.jūlijā plkst. 17.00 Liepājā viesosies lieliskais duets – ērģelniece Edīte Alpe un mecosoprāns Ilona Bagele. 

Mākslinieces kopā atskaņojušas dažādas koncertprogrammas, apvienojot savā daiļradē gan klasisko, gan mūsdienu mūziku. Bet liepājniekiem un pilsētas viesiem 11. augusta koncertā būs iespēja dzirdēt programmu, kas iesāksies ar renesanses laikmeta deju svītu, turpināsies ar baroka un romantisma laikmeta mūziku, bet noslēgsies ar mūsdienu komponistu Karla Dženkinsa, Astora Pjacollas un Džo Uterbeka, kā arī latviešu izcilību Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna un Lūcijas Garūtas skaņdarbiem.

 Edīte Alpe ir Dubultu ev. lut. draudzes ērģelniece, kā arī muzikālās dzīves vadītāja un koncertu producente; starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla Vox angelica dibinātāja un vadītāja.

2000.gadā Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu prof. Larisas Bulavas ērģeļklasē. Studējusi Karaliskajā konservatorijā Toronto, Kanādā.

Edīte Alpe sadarbojusies ar Ilonu Bageli, Ingu Šļubovsku-Kancēviču, Egilu Siliņu, Evitu Zālīti, Montu Martinsoni, Raimondu Ozolu, Jāzepu Jermolovu, Paulu Šūmani un daudziem citiem.

 Ilona Bagele pazīstama kā Latvijas Nacionālās operas soliste ar vērienīgu pieredzi akadēmiskajā, džeza un populārajā mūzikā. 2003. gadā J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu prof. Arvīda Imanta Lustes vadībā. Šobrīd – Daugavpils Universitātes asociētā profesore. Kopš 2003. gada Latvijas Nacionālās operas soliste. Kopā ar Latvijas Nacionālo operu uzstājusies viesizrādēs uz Makao un Honkongā (Ķīna), Maskavas Lielajā teātri, Luksemburgas Grand Théâtre, Massimo Bellīni teātri Sicīlijā, Bordo (Francija), Dalhallu (Zviedrija) un citviet.

Ilona Bagele sadarbojusies ar Latvijas profesionālajiem orķestriem, piedalījusies vairākās maestro Raimonda Paula koncertprogrammās. Uzstājusies Rīgas operas festivālā,  kā arī festivālos Polijā, Baltkrievijā, Somijā un Igaunijā.

Gundars Venens,

Koncertcikla producents

Koncertcikls MŪZIKA DIEVNAMAM

Teiciet Viņu ar bazūnes skaņām, teiciet Viņu ar stabulēm un cītarām! Teiciet Viņu ar stīgu un flautas skaņām! Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu!  

Šīs rindas no Dāvida 150. psalma ir kā radīts koncertciklam MŪZIKA DIEVNAMAM.  Deviņos vasaras svētdienu koncertos klausītāji dzirdēs mūziku no baroka laikmeta zelta fonda līdz pat 21. gadsimta mūzikai. Mūziku, kas krāšņi izcels Liepājas Svētās trīsvienības katedrāles ērģeļu iespējas. Bet tā būs tikai koncertprogrammas viena daļa. Arī šogad Latvijas labākie ērģelnieki uzstāsies kopā ar kādu instrumentālistu vai vokālistu, tādējādi bagātinot koncerta programmu.

2021.gada jūlijā un augustā koncerti notiks katru svētdienu plkst.17.00, gan izceļot, gan pievēršot uzmanību 260 gadu senajā instrumenta vajadzībām. Vēsturiski koncertcikla sākums fiksēts 2011. gadā, kad  pirmajam ziedojumu maratonkoncertam atsaucās daudzi Latvijas ērģelnieki, bet programmu vadīja muzikoloģe Ilma Grauzdiņa. Tā dzima tradīcija ar nosaukumu –  MŪZIKA DIEVNAMAM.

2021.gada jūlija un augusta deviņos koncertos turpināsies dueta formāts – ērģelnieks kopā ar kādu citu instrumentālistu vai vokālistu. Koncerta rīkotāji ir pārliecināti, ka piedāvātās programmas vairos klausīšanās prieku visās klausītāju grupās.

4.jūlijā      Aigars REINIS (ērģeles), Aigars RAUMANIS (saksofons)11.

11.jūlijā     Edīte ALPE (ērģeles), Ilona BAGELE (soprāns)

18. jūlija    Simona SUNEPA, Juris VIZBULIS (tenors)

25.jūlijā      Ilze BARLO (ērģeles) un Rihards MAČANOVSKIS (basbaritons)

1.augustā   Ilona BIRĢELE (ērģeles), Diāna JAUNZEME – PORTNAJA        

                                      (ērģeles), Virdžīnija LAUBE – VĪTIŅA (sitaminstrumenti)

 8.augustā   Vita KALNCIEMA (ērģeles), Viktorija PAKALNIECE(soprāns)

15.augustā   Larisa CARJKOVA (ērģeles), Baiba RENERTE (mecosoprāns)

22.augustā   Liene Andreta KALNCIEMA (ērģeles), Dita KRENBERGA  (flauta)

29.augustā    Larisa BULAVA  (ērģeles), Monta MARTINSONE (soprāns)

Šī gada koncertciklu finansiāli atbalsta Liepājas pilsētas pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions, bet ar publicitāti palīdzēs Latvijas Radio, Kurzemes Vārds kā arī portāli irliepaja un liepājniekiem.

Pirmā koncerta – 4. jūlija koncertprogrammu piedāvās Rīgas Doma mūzikas direktors un Katedrāles ērģelnieks Aigars REINIS. “Lielās Mūzikas balvas 2019” laureāts par izcilu darbu ansamblī. Reinis profesora T. Dekšņa ērģeļklasē ieguvis maģistra grādu. Piedalījies Lahti starptautiskajā ērģelnieku konkursā un Erfurtes konkursā Vācijā. Meistarību papildinājis pie Ludgera Lomana, Hansa Ūlas-Ēriksona un Hansa Helstena u.c.

Sadarbojies ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, Latvijas Radio kori, kamerkori Ave Sol, diriģentiem Māri Sirmo un Sigvardu Kļavu, kā arī daudziem izciliem solistiem.

4. jūlija koncertā klausītāji varēs dzirdēt Eižēna Žigū, Johana Sebastiana Baha, Aleksandra Gilmāna, Kristapa Pētersona, Andra Dzenīša, Leo Lobreva un Uģa Prauliņa skaņdarbus.

Saspēlē ar Aigaru Reini koncertā muzicēs saksofonists Aigars Raumanis – viens no spožākajiem latviešu jaunākās paaudzes mūziķiem. Lielās Mūzikas balvas ieguvējs kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” (2019). Mācījies pie Oskara Petrauska un profesora Arta Sīmaņa. Zināšanas papildinājis Sibēliusa Akadēmijā Helsinkos pie profesora Jonataana Rautiolas. Guvis panākumus daudzos konkursos, uzstājies Amerikas Savienotajās Valstīs, Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Horvātijā, Grieķijā u.c. pasaulē.

Gundars Venens,

Koncertcikla producents

Skanošā baznīca

Šā gada 30. maijā plkst. 16⁰⁰  Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle pārvērtīsies par baznīcu, kura pati skan. Baznīcas dārzā un uz tuvējām ielām, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus, būs iespēja klausīties translāciju no katedrāles iekštelpām, kur skanēs koncertlekcija “Hildegardes sapņi”. Programmas pamatā – Hildegardes no Bingenas dziedājumi un sena ērģeļmūzika. Kā caurviju materiāls iekļauts Evijas Skuķes šai programmai komponētās miniatūras “Hildegardes sapņi”, kurā dziedātājas izmantos arī dažādus mūzikas instrumentus un skaņu rīkus. Programmā piedalīsies arī Rīgas iecirkņa prāvests Rinalds Grants , kurš kalpo Rīgas Vecā Sv.Ģertrūdes draudzē, ar stāstiem par Hildegardi un viņas tekstu skaidrojumiem.

Sirsnīgs paldies vokālajai grupai “Putni”  un tās  vadītājai Antrai Dreģei, ērģelniecei Kristīnei Adamaitei un stāstniekam Rinaldam Grantam par dāvanu mūsu katedrāles titulsvētkos – Trīsvienības svētkos!

Mīļie draudzes locekļi!

Esiet aicināti piedalīties

KATEDRĀLES SAKOPŠANAS TALKĀ

Sestdien, 22.maijā plkst.10.00

Plānotie darbi:

• torņa tīrīšana
• sakristejas logu mazgāšana, vējtveru durvju stiklu tīrīšana
• pagalma sakopšana – malkas zāģēšana u.c. darbi.

Līdzi jāņem: zāģi, grābekli, darba cimdus  un kalpošanas prieks.

Būtu jauki, ja iepriekš pieteiksieties zvanot Margitai Bārbalei – 20006370, lai varam saplānot

veicamos darbus.

Izstāde Deklarācijai

“Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 30

 Latvijas valsts simtgades pasākumu programmas noslēgumā, atzīmējot Latvijas  Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāli piedāvā  izstādi Deklarācijai “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 30.

Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Neatkarības deklarācijas pieņemšanai bija izšķiroši svarīga iekšpolitiska un ārpolitiska nozīme, tas bija būtisks pagrieziena punkts neatkarības atjaunošanas procesā. Izstāde dos iespēju iepazīt Latvijas Nacionālā arhīva dokumentārās liecības, kurās atspoguļoti ne tikai 1990. gada 4. maija notikumi, bet arī šis mūsu tautas liktenī svarīgais vēstures brīdis citu Trešās Atmodas notikumu kontekstā, kuri Neatkarības deklarācijas pieņemšanu padarīja iespējamu.

Izstāde apskatāma Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē, Lielā ielā 9 līdz 2021. gada 30. septembrim.

1.aprīlī    Zaļā ceturtdiena

11.00 Eļļas svētīšanas un mācītāju ordinācijas solījuma atjaunošanas dievkalpojums

18.00 Zaļās ceturtdienas dievkalpojums

2.aprīlī  Pascha – Lielā piektdiena

10.00 Draudzes dievkalpojums

3.aprīlī  Klusā sestdiena – Lieldienu priekšvakars

21.00 Lieldienu Vigīlija

4.aprīlī  Kristus Augšāmcelšanās svētki – Lieldienas

10.00  LIELDIENU SVĒTKU DIEVKALPOJUMS

5.aprīlī  Otrās Lieldienas

10.00 Draudzes dievkalpojums

24.decembrī

plkst. 15:00 – 17:30  katedrāle atvērta

individuāliem apmeklējumiem.

Katedrāle greznota Ziemsvētku rotā,ērģelnieks

atskaņo Ziemsvētku melodijas,tiek lasīti Svēto

rakstu Ziemsvētku lasījumi.

                 plkst. 18:00  Svētvakara dievkalpojums

plkst. 19:00  Svētvakara dievkalpojums

25.decembrī

plkst. 10:00  Pirmo Ziemsvētku dievkalpojums

Kristus piedzimšanas svētki

Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā,

Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē,

 lai mēs dzīvotu caur viņu.

(1.Jņ. 4:9)

„Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ.”       (Ps 23:1-3)

Liepājas Sv.Trīsvienības evaņģēliski luteriskajā draudzē
sākot no 2020. gada 2. oktobra notiks

IESVĒTES MĀCĪBAS
piektdienās plkst.18.00 draudzes sakristejā
(ieeja no Baznīcas ielas puses)
Mācības vadīs mācītājs, dekāns Pēteris Kalks
Lūdzam pieteikties draudzes kancelejā Lielā ielā 9, Liepājā
darba dienās no plkst.10.00 līdz 13.00
Tālrunis: +371 26172081 (dekāns Pēteris Kalks)
+371 20006370 (kanceleja)

Esiet mīļi gaidīti!

Šī gada VERTIKĀLE pirmais pasākums kā ierasts notiks Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē 19.septembrī ar programmu dienas garumā laikā no 11.00 – 21.00.

Programmā:

11:00 – lektorijs “BŪVKULTŪRA kā radošs elements,” lektori Daina Lāce, Gunta Šnipke, Pēteris Kalks – lekcijas, iekštelpu apskate

16:00 – 17:30 “Zvani, ziedi, mākoņi un mīlestība” – izstāde un plenēra noslēgums, meistardarbnīca “Ieskats būvkultūras noslēpumos, plenērs, sveču darbnīca,” piedalās Liepājas Bērnu mākslas skolas audzēkņi (pedagoģes Brigita Pomerante, Kristīne Ulberte, Laine Kinstlere), kā arī Mākslas studijas bērniem “OH” dalībnieki (vadītāja Maira Markuševska)

20:00 – 21:00 dzejas, mūzikas, gaismas, ziedu performance “AUGSTĀ DZIESMA” – piedalās dzejnieces  Laura Andersone, Gunita Boka, Gundega Rezevska, Gunta Šnipke, Sandra Vensko, mūziķi Annija Kolerte, Miks Akots, ziedu dizainere Biruta Ignatova, māksliniece Agnese Rudzīte, gaismas un tehniskais nodrošinājums –  Jānis Vasilis.

Jau sesto gadu septembrī Liepājā notiek dzejas, mākslas un mūzikas performance VERTIKĀLE. VERTIKĀLE ir kļuvusi par tradīciju septembra mēnesī – platforma, kultūras notikums, Dzejas dienu un Kultūras mantojuma dienu ietvarā, kas veidots, izmantojot mūsdienīgus mākslas performances instrumentus – radošu cilvēku radīts produkts. Performances pamatideja – strādāt dažādos mākslas virzienos, iepazīstot sakrālo mantojumu.

Projekta VERTIKĀLE pasākumi iepriekšējos gados notikuši ne tikai Liepājā, bet arī vairākos citos Latvijas dievnamos – Lestenē, Jaunpilī, Alsungā. Arī šogad “Eiropas kultūras mantojuma un dzejas dienas 2020 VERTIKĀLE VI” sāksies  Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, turpināsies Apriķu ev.lut. baznīcā, noslēgsies Gramzdas dievnamā.

Apriķu luterāņu baznīcā radošā grupa viesosies 27. septembrī, sākums  19:00,

Gramzdas luterāņu baznīcā VERTIKĀLE VI norisināsies 11.oktobrī, pēc dievkalpojuma 17:00.

Visi VERTIKĀLE VI pasākumi ir bez maksas. Projektu atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde un Kurzemes kultūras programma 2020, Kurzemes plānošanas regions.

Informāciju sagatavoja projekta vadītāja

Sandra Vensko.

(mob.tālr.: 29877969, vsandra@inbox.lv)

Svētdien, 2020.gada 20.septembrī plkst. 10.00 ikviens ir mīļi aicināts un gaidīts svinēt kopīgu pateicības dievkalpojumu Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē, pateicībā par veiktajiem katedrāles fasādes atjaunošanas darbiem!

Ar patiesu prieku vēlamies darīt zināmu, ka Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles fasāžu un torņa atjaunošanas, logu un smilšakmens detaļu restaurācijas darbi ir pilnā mērā pabeigti, saņemot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Liepājas pilsētas būvvaldes atzinumus par darbu un objekta pieņemšanu. Katedrāles fasāde, kas pirms atjaunošanas bija drūma, neizteiksmīgi pelēka un stipri bojāta, šobrīd uz visām debespusēm ir atguvusi savu kādreizējo spozmi un autentisko izteiktību, neapšaubāmi uzlabojot kopējo pilsētvidi un sniedzot liecību par draudzi un Liepājas pilsētu, kurai rūp savs dievnams.

Katedrāles fasādes atjaunošanas darbi tika īstenoti Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.5.1.specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgas kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” sadarbības projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” ietvaros. Atjaunošanas projekts norisinājās no 2018.gada aprīļa līdz 2020.augustam un kopējie veiktie ieguldījumi ir 1,26 miljoni eiro. Projekta ietveros ir paveikti apjomīgi būvdarbi, kas sevī ietvēra – atjaunota katedrāles fasāde, pastiprināts tornis, restaurēti logi un durvis, smilšakmens detaļas, ierīkota zibensaizsardzības sistēma, restaurēts torņa krusts, pulksteņu ciparnīcas, izbūvēta pamatu hidroizolācija un lietus ūdens savākšanas sistēma. Tāpat projekta īstenošanas rezultātā katedrālē tika pilnveidoti esošie un radīti jauni pakalpojumi tūristiem – izvietota ekspozīcija katedrāles tornī par vēsturiskajiem notikumiem un personībām Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā cauri gadsimtiem, kā arī pilnveidoti divi esošie tūrisma pakalpojumi, kas ir nodrošināt atbilstošus apstākļus ērģeļu koncertdarbībai visa gada garumā un nodrošināta iespēja izvietot mainīgās izstādes katedrālē.

Liepājas Sv. Trīsvienības dievnams ir dzīva liecība tam, ka Liepājā ir dzīvojuši cilvēki ar stipru ticību un vēlmi pagodināt Dievu, radot vietu, kur cilvēki varētu pulcēties un piedzīvot dzīvā Dieva klātbūtni. Atjaunošanas gaitā, aptverot dievnama apjomu un unikalitāti, no sirds esam pagodināti, ka arī mēs varējām būt daļa no šī dievnama. Pateicamies Dievam par svētību un vadību šī atjaunošanas projekta laikā, ka tas var būt kā dzīva liecība tam, ka arī mūsdienās ir iespējama vairāku iesaistīto pušu cieša sadarbība, lai atjaunotu un saglabātu valsts nozīmes kultūras pieminekli, ko mums ir nodevuši un uzticējuši mūsu ticības priekšteči.

Iespējams, esat pamanījuši, ka pie katedrāles galvenās ieejas, portāla augšējā daļā ir Liepājas pilsētas ģerbonis. Šis ģerbonis vēsturiski tika uzstādīts ar mērķi apliecināt, ka draudzes locekļiem ir svarīga vieta kurā tie dzīvo un, ka Liepājas pilsētas vadība ir bijusi klātesoša un sniegusi atbalstu. Ir liels prieks, ka arī šodien varam apliecināt, ka vēl joprojām Liepājas pilsētas vadība sniedz nenovērtējamu atbalstu un palīdzību. Īpašu pateicību vēlamies izteikt Liepājas domes priekšsēdētājam Jānim Vilnītim, priekšsēdētāja vietniekam Gunāram Ansiņam, priekšsēdētāja vietniekam kultūras un sporta jautājumos Atim Deksnim, priekšsēdētāja vietniekam stratēģiskajos plānošanas jautājumos Uldim Seskam un Attīstības pārvaldes projektu vadītājai Solvitai Kaņevskai.

Tāpat no sirds vēlamies pateikties būvuzņēmējam SIA “UPTK” valdes priekšsēdētājam Zigurdam Kirhneram un projektu vadītājam Mārtiņam Lilienfeldam, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājam Jurim Dambim un Kurzemes reģionālās nodaļas inspektorei Līgai Akermanei, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Kurzemes reģiona nodaļas vadītājai Anitai Bekei un vecākajai ekspertei Beatai Rudovicai, būvprojekta izstrādātājai, arhitektei Helēnai Dekantei, autoruzraudzības veicējiem SIA “Arhitektoniskās Izpētes Grupa”, Marinai Mihailovai, Sabīnei Ertei un Ģirtam Pavlovam, būvuzraudzības veicējiem SIA “Akords U” būvuzraugam Mārtiņam Metālam un Gintam Ernstsonam, sadarbības partneriem Baltijas Arhitektūras pieminekļu asociācija “Baltische Baudenkmäler e.V.”, “Apvienotie Kurzemes Fondi” Vācijā, “27.Jēgeru bataljona tradīciju kopšanas biedrība” un Jēgeru Fonds Somijā. Atjaunošanas darbu gaitā, neatsverams ir bijis ziedotāju atbalsts – gan no privātpersonām, gan juridiskām personām Latvijā un ārvalstīs, gan neskaitāmi anonīmi ziedotāji, kuri katrs savu artavu ir ieguldījuši mūsu Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles atjaunošanā. Paldies!

Uzturēt un atjaunot katedrāli esam varējuši, varam un varēsim tikai ar kopīgiem spēkiem, tāpēc īpaši pateicamies ikkatram draudzes loceklim par palīdzību un iesaisti. Lielu pateicību par uzticamu un ilgstošu darbu sakām arī draudzes vadībai, mācītājam Pēterim Kalkam, bīskapam Hansam Martinam Jensonam, draudzes priekšniecei Anitai Brantevicai, padomei, valdei un visiem pārējiem, kas iesaistījušies pie katedrāles atdzimšanas un tās uzturēšanas.

Bet nekas jau nebeidzās, darbs turpinās, lai katedrāles atjaunošanas darbi tiktu plānoti un īstenoti arī turpmāk, gan pie interjera, mākslas priekšmetu restaurācijas, gan pie ērģeļu pilnas restaurācijas, ir nepieciešama sabiedrības līdzdalība arī turpmāk. Ikvienam ir iespēja līdzdarboties atjaunošanas projektā, atbalsot ar ziedojumiem:

Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds

Juridiskā adrese: Lielā iela 9, Liepāja, LV-3401, Latvija
Reģ. Nr. 40008108234
Bankas nosaukums: AS Swedbank

BIC/SWIFT kods: HABALV22
Konts: LV91HABA0551015229804

Plašāka informācija par veiktajiem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles atjaunošanas darbiem atrodama: trisvienibasfonds.lelb.lv

Informāciju sagatavoja: Pēteris Bikše, Atjaunošanas projekta vadītājs,

Kristīne Liepa, Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda valdes locekle.