Piektdien, 18.novembrī plkst.12.00
Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē

visi aicināti uz

Latvijas Valsts proklamēšanas
104. gadadienas svētbrīdi
                                       

                                            vada bīskaps Hanss Martins Jensons

Dievs, svētī Latviju!

Draudzes grāmatu galdā un kancelejā pieejama:

LELB Baznīcas gadagrāmata 2023

Cena  10,00eur

„Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ..”(Ps 23:1-3)

Liepājas Sv.Trīsvienības evaņģēliski luteriskajā draudzē
sākot no 2022. gada 7.oktobra notiks

 
IESVĒTES MĀCĪBAS
piektdienās plkst.18.00 draudzes sakristejā
(ieeja no Baznīcas ielas puses)
Mācības vadīs mācītājs, dekāns Pēteris Kalks
Lūdzam pieteikties draudzes kancelejā Lielā ielā 9, Liepājā
darba dienās no plkst.10.00 līdz 13.00
Tālrunis: +371 26172081 (dekāns Pēteris Kalks)
+371 20006370 (kanceleja)

Esiet mīļi gaidīti!

Liepājas ērģeļmūzikas vasara – 2022
MŪZIKA DIEVNAMAM
izskaņas koncerts
ar programmu MAZĀ VASARAS MŪZIKA

Kopš 2011. gada Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē iedibināta brīnišķīga vasaras  koncertu tradīcija. Arī šogad, saules pielietajās svētdienu pēcpusdienās, katedrālē skanēja ērģeļmūzika – gan solo skaņdarbi, gan dueti ar citu instrumentu vai balsi. Aizvadīti astoņi koncerti un var droši apgalvot, ka koncertcikls bijis klausītāju īpaši iemīļots un apmeklēts, jo afiša bija bagātīga un vilinoša gan ar Eiropas zvaigznes viesošanos Liepājā, gan koncerta sarīkošanu latviešu komponistam Ērikam Ešenvaldam, gan ar spožu talantu muzicēšanu ik svētdienu pēcpusdienās.

Koncertcikla noslēgumā – ērģeļu duets ar īpašu koncerta programmu, kam dots nosaukums “Mazā vasaras mūzika”.

Vita KALNCIEMA ir J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore un Ērģeļu klases vadītāja. Absolvējusi Mūzikas akadēmijas klavieru (1983) un ērģeļu (1985) klasi. Izglītību papildinājusi meistarklasēs pie pasaulē atzītiem ērģeļmūzikas interpretiem – G. Bovē, L. Roga, L. Lomana, E. Koimana, L. Krēmera, H. Ūlas-Eriksona u. c. Ieguvusi prēmijas vairākos starptautiskos ērģelnieku konkursos – Ukrainā (1989), Polijā (1989), Mendelszona-Lista konkursā Šveicē (1994), Sezāra Franka konkursā Holandē (1994). Uzstājusies daudzviet pasaulē – Vācijā, Austrijā, Šveicē, Ungārijā, Kanādā, ASV, Norvēģijā, Francijā, Itālijā u.c. Realizēts 7 koncertu cikls Rīgas Domā „No latviešu ērģeļmūzikas zelta fonda” un ciklu „Eiropas elpa”.

Liene Andreta KALNCIEMA ir mūziķu dinastijas pārstāve, viena no spilgtākajām un savas paaudzes latviešu ērģelniecēm. Ieguvusi maģistra grādu prof. Vitas Kalnciemas ērģeļu klasē, kā arī Tallinas Mūzikas un Mākslas akadēmijā – profesionālo maģistra grādu mūzikā.

Petra Ebena konkursā Čehijā, ieguvusi 1. vietu un balvu par labāko P. Ebena darbu atskaņojumu. Sezāra Franka ērģelnieku konkursā Holandē – 3. vieta. Dānijā konkursā Ešbergā, Vadenzē – laureāta diploms un 3. vieta.

L.A.Kalnciemas koncertdarbība sniedzas  tālu pasaulē – Vācijā, Francijā, Somijā, Nīderlandē, Kanādā, ASV u.c.

Piedalījusies Latvijas Valsts simtgadei veltītajā koncertciklā “Latvijas simtgade ērģeļu balsīs”. Atzīmējot Latvijas Neatkarības 100. gadadienu, sniegusi latviešu ērģeļmūzikas koncertu ASV, Sandjego, Balboa parka „Spreckels” ērģeļu paviljonā pie pasaulē lielākajām brīvdabas stabuļu ērģelēm.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasara – 2022

MŪZIKA DIEVNAMAM – 8. koncerts

21.augustā plkst.17.00 Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē durvis tiks vērtas kārtējam ērģeļmūzikas vasaras koncertam. Pārdomātu un skanīgu programmu tandēmā ar tenoru Juri Vizbuli salikusi jaunā un talantīgā ērģelniece Simona Sunepa. Mākslinieki dzīvo vienā pasaules telpā ar saviem klausītājiem un arī viņiem sāp dramatiskie Ukrainas notikumi, kas šķiet neiespējami 21.gadsimtā. Tāpēc koncertā skanēs Paula Peidža “Lūgšana par Ukrainu”. Šis būs koncertcikla “Mūzika dievnamam” priekšpēdējais koncerts. Augusta pēdējā svētdienā Liepājas ērģeļmūzikas vasara izskanēs.

Simona Sunepa  mācījusies gan klavieres, gan klavesīnu, gan interesējusies par vairākiem citiem instrumentiem, tomēr par savu mūža instrumentu izvēlējusies ērģeles. 2009. gadā sākusi apgūt ērģeļspēli pie ērģelnieces Kristīnes Adamaites. 2014. gadā ieguvusi mecenātu Ivara un Anitas Gaides balvu par spilgtu radošo darbību studiju periodā. 2016. gadā viņas studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā vainagojās ar maģistra grādu profesores Larisas Bulavas ērģeļu klasē. Prasmes papildinājusi meistarklasēs pie atzītiem ārzemju ērģelniekiem. Uzstājusies daudzviet Latvijā un koncertus sniegusi arī  Lietuvā, Polijā, Nīderlandē, Maltā un Krievijā. Ikdienas darbs Simonai Sunepai saistās ar ērģeļspēles mācīšanu mūziku mīlošiem jauniešiem Saldus mūzikas skolā, kas ir viena no četrām skolām, kas akreditēta ērģeļspēles programmā. 

Juris Vizbulis – viens no spožākajiem jaunās paaudzes tenoriem Latvijā. 2009. gadā absolvējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālo nodaļu pie asoc. prof. Andžellas Gobas. Kā solists piedalījies vairākos Latvijas nacionālās operas un baleta uzvedumos. Viņa nozīmīgākās operlomas ir Bastjēns V. A. Mocarta operā “Bastjēns un Bastjenna”, Tamino operā “Mazā burvju flauta”, Trikē P. Čaikovska operā “Jevgeņijs Oņegins”, kā arī Alfrēds J. Štrausa operetē “Sikspārnis”.J.Vizbulim ir vairākas lomas mūziklos – Tonijs L. Bernstaina “Vestsaidas stāstā”, Mariuss K. M. Šēnberga “Les Misérables”, kā arī Jāzeps E. L. Vēbera mūziklā “Jāzeps un raibais sapņu mētelis”. Vinš dziedājis tenora solo Kamila Sensānsa “Ziemassvētku oratorijas”, Marka Antuāna Šarpantjē “Te Deum”, kā arī Riharda Dubras “Ziemassvētku kantātes atskaņojumos”.Mākslinieks aktīvi koncertē Latvijas koncertzālēs un dievnamos. Sadarbībā ar franču ērģelniekiem ir notikuši vairāki viņa koncerti Francijas baznīcās bet ar kamermūzikas  koncertiem uzstājies arī Itālijā, Anglijā un Austrijā.

Gundars Venens,

koncerticikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasara – 2022

MŪZIKA DIEVNAMAM – 7. koncerts

14. augustā plkst.17.00 Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē muzicēs ērģelniece Una Cintiņa. Koncertciklā “Mūzika dievnamam” māksliniece viesojas jau trešo reizi. Īpašā atmiņā klausītājiem palicis “Duo Esmera” koncerts, kura programmu ērģelniece veidoja sadarbībā ar franču kontrtenoru Žanu Sebastienu Bovē. Bet 2022. gada ērģeļmūzikas vasarā Una Cintiņa uzstāsies ar Latvijas Nacionālās operas soprānu Viktoriju Pakalnieci. Koncerta programma aptvers mūziku no senās mūzikas līdz pat mūsdienu komponistu darbiem, izskaņā atskaņojot Naži Hakima mūziku. Interesanti, ka šis virtuozais libāņu izcelsmes ērģelnieks un komponists pats ir viesojies Liepājā un atskaņojis savu mūziku uz Sv. Trīsvienības katedrāles ērģelēm.

Una Cintiņa jau daudzus gadus ir ērģelniece, diriģente un mūzikas dzīves vadītāja Nīderlandes Laurentiusa baznīcā Alkmārā.Bērnību aizvadījusi Jūrmalā, mūziķu ģimenē. Jau 14 gadu vecumā Bulduru evaņģēliski luteriskajā Jūrmalas baznīcā pildījusi ērģelnieces pienākumus.Latvijas Mūzikas akadēmiju absolvējusi Sigvarda Kļavas klasē kā profesionāla diriģente. Pēc tam ieguvusi  Maģistra grādu prof. Tālivalda Dekšņa ērģeļmūzikas klasē. Studijas turpinājusi arī Amsterdamas konservatorijā pie ērģeļmūzikas profesora Žaka van Ortmersena. Una Cintiņa papildinājusies meistarklasēs un vasaras akadēmijās pie ērģeļspēles izcilībām – Tona Kūpmana, Luidžera Lomana, Hansa Fagiusa, Olivjē Latrija, u.c. Nozīmīga vieta ērģelnieces koncertu programmās allaž atvēlēta arī latviešu mūzikas un 21.gs. komponistu mūzikas popularizēšanai.

Viktorija Pakalniece  ir Latvijas opermūzikas talants. 2019. gadā Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu ar augstāko vērtējumu docentes Airas Rūrānes vokālajā klasē, iestudējot fragmentus no Dž.Verdi operas “Traviata”. Uzstājusies Siguldas opermūzikas svētkos kopā ar izciliem mūziķiem. Diriģentiem Atvaru Lakstīgalu, Vladimiru Kiradžijevu, LNOB solistiem un pasaules slavu ieguvušo soprānu Marinu Rebeku, kura ir viena no V. Pakalnieces vokālajiem pedagogiem.Dziedātāja ieguvusi 1. vietu Ineses Galantes jauno talantu konkursā, kā arī saņēmusi finālista diplomu Alīdas Vānes vokālistu konkursā 2017. gadā. Piedalījusies Džovanni Pergolēzi kantātes “Stabat Mater” atskaņojumā Rīgas Domā. Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas 100-gadei veltītajā koncertā Lielajā Ģildē Viktorija Pakalniece kopā ar pianistu Andreju Osokinu, tenoru Mihailu Čuļpajevu, diriģentu Andri Pogu un citiem māksliniekiem atskaņojusi Ludviga van Bēthovena “Fantāziju”.

Gundars Venens,

koncerticikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasara – 2022

MŪZIKA DIEVNAMAM – 6. koncerts

Vasaras pilnziedā augusta svētdienu pēcpusdienas turpina klausītāju iecienītos Liepājas ērģeļmūzikas koncertus. Sv. Trīsvienības katedrāle gadsimtu dunā joprojām ir slavena ar instrumentu, kura varenās iespējas fascinē gan klausītājus, gan šeit koncertējošos māksliniekus.

7.augustā plkst. 17.00 duets – ērģelniece Larisa Carjkova un čelliste Irina Vilegžaņina koncertu iesāks ar J.S. Baha un A.Vivaldi mūziku, bet programmas izskaņā nonāks arī līdz mūsdienu latviešu komponistu A.Kalēja un R.Dubras skaņdarbiem. Domājot par ukraiņu tautas sāpīgajām aktualitātēm, mākslinieces koncertā iekļāvušas arī ukraiņu komponista Miroslava Skorika kompozīciju kinofilmai “Vysokyy pereval.”

         Ērģelniece Larisa Carkjova ir patstāvīgā koncertcikla “Mūzika dievnamam”  ērģelniece gan ar solo koncertiem, gan muzicējot duetos ar dziedātājām Ēriku Jonīti, Montu Martinsoni un Baibu Renerti.

Mūzikas gaitas sākusi Ludzā. Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studējusi gan klavierspēli, gan ērģeļspēli, 2009. gadā iegūstot maģistra grādu prof. Tālivalža Dekšņa ērģeļspēles klasē. Štutgartē studējusi pie profesoriem  Ludgera Lomana un Jona Laukvika, meistarību papildinājusi  pie daudziem ievērojamiem Eiropas ērģelniekiem.Sadarbojusies ar dažādiem  solistiem, koriem un orķestriem. Uzstājusies Latvijā un ārzemēs: Ērģeļmūzikas dienās Saulkrastos, Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertciklā “Mūzika dievnamam”, Jūrmalas festivālā “Vox angelica”, festivālā “Rīgas Doms”,  Lietuvas ērģeļmūzikas festivālā Nidā.  Ar ērģelnieci un novadnieci Gunu Kisi nodibinājusi labdarības festivālu “Latgales ērģeļu dienas”.

          Čelliste Irina Viļegžaņina absolvējusi Maskavas konservatoriju prof. Marijas Čaikovskas čello klasē. Vairāku Starptautisko kamermūzikas konkursu laureāte. Maskavas konkursa “Mūsdienas māksla un izglītība” – Grand Prix ieguvēja. Sanktpēterburgas S.Rahmaņinova starptautiskā konkursa sudraba medaļas laureāte,Trešās vietas ieguvēja Gdaņskas 5. Starptautiskajā Brāmsa kamermūzikas ansambļu konkursā. Piedalījusies festivālos un meistarklasēs Krievijā, Latvijā, Ķīna un Grieķijā. Koncertējoša soliste un māksliniece dažādu ansambļu sastāvos.Līdzās atskaņotājmākslai Irina ir Stīgu instrumentu spēles nodaļas vadītāja Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā.

Gundars Venens,

koncerticikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasara – 2022

MŪZIKA DIEVNAMAM – 5. koncerts

Koncertcikla „Mūzika – dievnamam!” misija – ieinteresēt klausītājus Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu neaizmirstamajā skanējumā. Tai rakstīta 12 gadus sena vēsture jūlija un augusta svētdienās. Šajās muzikālajās pēcpusdienās izcili Latvijas mākslinieki stundu garā koncertā aizved klausītājus līdz brīnišķīgai ērģeļu saskaņai ar citu instrumentu vai balsi.

31.jūlijā koncertciklā “Mūzika dievnamam” pirmo reizi viesojas ērģelniece Kristīne Adamaite, programmu veidojot duetā ar soprānu Ivetu Apini.

Viņu izvēlētajā programmā iekļauti vairāki J. S. Baha skaņdarbi un latviešu komponistu – I. Zemzara, J. Mediņa, R. Dubras, R. Jermaka un E.Ešenvalda mūzika.

Ērģeļspēles maģistre Kristīne Adamaite meistarību papildinājusi arī pie pasaulē atzītiem pedagogiem – Hansa Ula Eriksona, Leo Krēmera, Jona Laukvika, Gija van Shonhovena, Kristofera Stembridža. u.c.

2014. gadā ieguvusi “Lielās mūzikas balvu” kategorijā Par izcilu darbu ansamblī. Uzstājusies ar Latvijas Radio kori, Valsts akadēmisko kori “Latvija”, Rīgas Doma meiteņu kori, jauniešu koriem “Kamēr…” un “Balsis”, kā arī mūziķiem Kristīni Gailīti, Krišjāni Norveli, Ievu Paršu, Ēriku Kiršfeldu u. c.

Pirmatskaņojusi Riharda Dubras, Maijas Einfeldes, Ērika Ešenvalda, Georga Pelēča, Pētera Vaska un citu komponistu jaundarbus. Ierakstījusi divus CD ar izcilo saksofonistu Arti Sīmani, kā arī piedalījusies ierakstos ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” Māra Sirmā un Hermana Engelsa vadībā.

2012. gadā klajā nācis ieraksts “Mūzika Rīgā 1570–1800” uz Ugāles baznīcas vēsturiskajām ērģelēm.

Soprāna Ivetas Apines muzicēšana vairāk saistīta ar kora mūziku. Darbojusies Valsts akadēmiskajā korī “Latvija” un  Latvijas Radio korī kā mūziķe un soliste. Paralēli dziedājusi vokālajā ansamblī  “Putni”, kā arī senās mūzikas ansamblī “Ars Antiqua Rīga”, atskaņojot 16. un 17. gs. mūziku.

Soliste meistarību pilnveidojusi gan klasiskajā žanrā, gan virstoņu un mikrotoņu, gan tautiskajā dziedāšanas manierē. Tomēr visvairāk I.Apine izpaudusies vokāli liriskajā dziedāšanas manierē. Māksliniecei izveidojusies laba sadarbība ar tenoru Jāni Kurševu, kopīgi dziedot garīga satura skaņdarbus dažādu konfesiju dievkalpojumos. Ar savu skanīgo balsi Iveta Apine pieskandinājusi baznīcas, katedrāles un koncertzāles Latvijā, kā arī citviet pasaulē.

Gundars Venens,

koncerticikla producents