Trinitatis

LIEPĀJAS ĒŖĢEĻMŪZIKAS VASARAS 7. KONCERTS

Publicēts: August 12, 2021

Ērģelniece Larisa Carjkova regulāri atbalstījusi Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles koncertciklu „MŪZIKA DIEVNAMAM”. Atzīmējot šī cikla piecgadi, tika ierakstīts kompaktdisks ar tādu pašu nosaukumu. Larisa Carjkova bija viena no Latvijas koncertējošām ērģelniecēm, kura diskā iemūžinājusi savu interpretāciju par izcilā franču  komponista un Parīzes dievmātes katedrāles ilggadējā ērģelnieka Luī Vjerna krāšņo darbu „Vestminsteres zvani”. Šis, iespējams, ir viens no mākslinieces iemīļotākajiem skaņdarbiem un nav šaubu, ka Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeles ir izcilas, lai klausītājiem sniegtu elpu aizraujošo baudu, klausoties šo skaņdarbu.

Svētdienas pēcpusdienā 15. augustā plkst.17.00 skanēs arī mūzika ērģelēm un balsij, kuras  realizācijā Larisai Carjkovai pievienosies mecosoprāns Baiba Renerte. Klausītāji dzirdēs L.Lobreva, A.Kalēja, R.Šūmaņa, J.S.Baha, B.Skultes, L.Garūtas, J.Mediņa, R.Dubras, J.Mediņa un Ē.Ešenvalda mūziku.

Larisa Carjkova 2009. gadā ieguvusi maģistra grādu ērģeļspēlē profesora Tālivalža Dekšņa klasē. Studējusi arī  Štutgartes Mūzikas un drāmas augstskolā profesoru Ludgera Lomaņa un Jona Laukvika klasēs.

Meistarību papildinājusi XI Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk, Zviedrijā (2006), Štutgartes ērģeļu akadēmijā ( 2010), VI Starptautiskā Ērģeļu vasaras akadēmija Viļnā ( 2011), X Crescendo jauno mūziķu vasaras akadēmijā Ungārijā ( 2013) un citviet.

Regulāri  uzstājās  Rīgas Domā, citviet Latvijā un ārzemēs.  2010. gadā dzimtajā Latgalē ar ērģelnieci Gunu Kisi iedibinājusi ikgadēju tradīciju– labdarības festivālu Latgales ērģeļu dienas, kura mērķis – attīstīt ērģeļu kultūru Latgalē, piesaistot līdzekļus ērģeļu restaurācijai.

 

Baibai Renertei ir maģistra grāds vokālajā mākslā J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas prof. Anitas Garančas klasē. Latvijas Nacionālajā operā iestudējusi Donnas Elvīras lomu V. A. Mocarta operā “Dons Žuans”, Otro Dāmu “Burvju flautā”, Bradamanti G. F. Hendeļa “Alčīnā”, Balto dāmu K. Pētersona “Mihails un Mihails spēlē šahu”, Princesi Linetu S. Prokofjeva operā “Mīla uz trim apelsīniem” un citus tēlus. Māksliniece piedalījusies arī lielas formas darbu iestudējumos.

Baibas Renertes plašās vokālās iespējas un aktrises talants pierādījies dažādu žanru mūzikas projektos un programmās bērniem. Darbojusies animācijas filmu dublāžas laukā, ļaujot atpazīt savu balsi arī radioklausītājiem.

 

 

 

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Atpakaļ