Trinitatis

16. Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls 2017/ Koncertu programma

Publicēts: septembris 4, 2017

Ceturtdien, 14. septembrī plkst. 19.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē

Jubilate Deo

Piedalās: Liene Andreta Kalnciema (ērģeles), Marlēna Keine (soprāns), Ka Bo Čans (Ka Ba Chan, Igaunija kontrtenors), Dita Krenberga (flauta).

Programmā: Johans Sebastians Bahs, Georgs Frīdrihs Hendelis, Sēzars Franks, Volfgangs Amadejs Mocarts, Endrjū Loids Vēbers.

Šajā koncertprogrammā apvienojušies Latvijas un Igaunijas mūziķi, lai kopīgiem spēkiem šajā trauksmainajā laikā klausītājiem ļautu rast mieru mūzikā un kaut uz mirkli apstāties un ieklausīties skaistumā. Volfganga Amadeja Mocarta, Johana Sebastiana Baha un Georga Fridriha Hendeļa skaņdarbus, arī Sēzara Franka aizkustinošo Panis Angelicus un Endrjū Loida Vēbera Pie Jesu interpretēs dzirkstošais un skanīgais Marlēnas Keines soprāns un viesis no Igaunijas – kontrtenors Ka Bo Čans, muzicējot kopā ar vienu no izcilākajām latviešu flautistēm – Ditu Krenbergu un virtuozo ērģelnieci Lieni Andretu Kalnciemu.

__________________

Svētdien, 17. septembrī plkst. 17.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē

Mūzika stīgām un stabulēm

Piedalās: Kristīne Adamaite (ērģeles) un ”Čellu DREAM TEAM”: Diana Ozoliņa (čells), Ieva Upatniece (čells), Lolita Lilje (čells), Dace Zālīte (čells), Mareta Prikule (čells), Zane Guļāne (čells), Ainārs Paukšēns (čells).

Programmā: Johans Sebastians Bahs, Klaudio Monteverdi, Marģeris Zariņš, Hokans Sundins, Astors Pjacolla, Rihards Dubra.

Čells sava samtainā tembra dēļ tiek dēvēts par mūzikas instrumentu karali un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra čellu grupas mūziķi ar piepildīto, pilnasinīgo čella skanējumu vienmēr aizrauj klausītājus un spilgti izceļ tā nozīmīgo vietu mūzikas partitūrās. Orķestra paspārnē jau septiņus gadus pastāv čellu grupas ansamblis ar nosaukumu “Čellu DREAM TEAM”. Jaunajā koncertprogrammā ansamblis sadarbojas ar Lielās mūzikas balvas laureāti, ērģelnieci Kristīni Adamaiti. Programmas ietvaru veido garīgā mūzika – Baha Fantāzija ērģelēm solo un Riharda Dubras Lux confessionis, bet koncerta centrālie skaņdarbi ir apjomīgais Marģera Zariņa Koncerts ērģelēm un čellistu ansamblim, kā arī publikas iemīļotā argentīniešu komponista Astora Pjacollas cikls “Gadalaiki Buenosairesā” Džeimsa Baraleta aranžējumā. Koncertā iekļauts arī jaundarbs – zviedru flautista, komponista un džeza pianista Hokana Sundina kompozīcija Gaia, kas veltīta ansamblim “Čellu DREAM TEAM”.

__________________

Sestdien, 23. septembrī plkst. 13.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē

Lauvēns pasaules lielākās ērģeles gāja meklēt!

Piedalās: Larisa Carjkova (ērģeles), Jurijs Savkins (vijole), Pētris Trups (aktieris)

Programmā: Skan K. Sen-Sanss, J.S. Bahs, Ž. F. Ramo, E Grīgs, D. Šostakovičs, V.A. Mocarts.

Muzikāls stāsts mazajiem klausītājiem par to kā Liepājas ģerboņa lauva gāja meklēt pasaules lielākās ērģeles. Lauvēns atcerēsies un pastāstīs stāstus, ka ērģeles ir instruments, ko spēlē gan ar rokām ,gan ar kājām un ka tajā ir daudz stabuļu! Meklējot vislielākās ērģeles lauvēns satiks vistu, dzeguzi, gulbi, ziloni, kalnu karali, dosies uz Angliju, Itāliju, un atgriezīsies Liepājā.

__________________

Ceturtdien, 28. septembrī plkst. 19.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē

Satikšanās

Piedalās: Asta Krikšķjunaite (Lietuva, soprāns) Renata Marcinkute Lezjē (Lietuva, ērģeles)

Programmā: J.S. Bahs, K.M. Čurļonis, B. Dvarjons, V.A. Mocarts, R. Dubra, G. Forē, K. Dženkins, A.

Cik dažādas var būt satikšanās!  Ērģeles un soprāns, Lietuva un Latvija, dāžadu paaudžu komponisti, senais un mūsdienīgais. Abas lietuviešu mākslinieces ērģelniece Renata Marcinkute-Lezjē un soprāns Asta Krišķjunaite, kuru ieguldījums mūzikā novērtēts ar visaugstāko Lietuvas valsts apbalvojumu kultūrā, satiksies  iedvesmojošā programmā pie Liepājas slevanē instrumenta.

Vairāku starptautisku konkursu laureāte lietuviešu ērģelniece Renata Marcinkute-Lezjē koncertē gan kā soliste, gan dažādos kamer sastāvos, gan kopā ar simfoniskajiem un kamerorķestriem. Viņa regulāri tiek aicināta uzstāties ērģeļfestivālos visā pasaulē, ir pazīstama kā daudzu starptautiksu ērģelnieku konkursu žūrijas locekle. Viņas ērģeļspēle iemūžināta gan Lietuvas Radio, gan Lietuvas valsts TV ierakstos. 2009. gadā projekta “Viļņa – Eiropas kultūras galvaspilsēta” ietvaros viņa piedalījās EURORADIO Music Week atklāšanas koncertā. Mūziķe ir Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas asociētā profesore ērģeļu un klavesīna nodaļā. Viņa regulāri vada meistarklases Mozarteum universitātē Zalcburgā, Poznaņas Mūzikas akadēmijā, P.L. Da Palestrina konservatorija Itālijā, Nino Rota konservatorija Kaljāri un Malmes mūzikas akadēmija Zviedrijā. Marcinkute Lezjē ir arī Viļņas Garīgās mūzikas centra prezidente. Centrs katru gadu rīko vairāk nekā 60 koncertus un vasaras festivālu “Sakrālās mūzikas stundas”. 2015. gadā mūziķe ieguva Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites balvu par ieguldījumu Lietuvas kultūrā.

Liepājā pazīstamā lietuviešu ērģelniece uzstāsies kopā ar vienu no izcilākajiem Lietuvas soprāniem Astu Krišķjunaiti. Viņas balss skaistums un skaidrība tika atklāta jau ļoti agrīnā stadijā – viņai tika piešķirts diploms Pavaroti Starptautiskajā konkursā Filadelfijā (ASV). Mūziķes balss iespējas no liriskuma līdz intensīvai dramatismam ļauj viņai izpildīt dažādu žanru mūziku: operas, oratorijas, liela mēroga simfoniskos darbus, kamermūziku un mūsdienu komponistu kompozīcijas. Solistes repertuārā ir vairāk nekā 80 operu lomu un vairāk kā 300 kamerdarbi. A.Krikščjunaite uzstājusies kā soliste ar daudziem simfoniskiem un kamerorķestriem visā pasaulē. Viņas skatuves partneru vidū ir  Jehuda Menuhins, Mstislavs Rostropovičs, Pauls Megi, Andress Mustonens, Kšištofs Pendereckis, Juozs Domarks, Sauļus Sondeckis, Modests Pitrens u.c. Soliste ir izlaidusi vairākus audio un video ierakstus, BBC (Lielbritānija), NRK P2 (Norvēģija), Lietuvas radio un televīzijas studijās. Par viņas uzticību profesionālajai mākslai viņai piešķirtas vairākas balvas – Baltās zvaigznes ordeni par ieguldījumu Igaunijas kultūrā; Lietuvas Mūziķu savienības Zelta diska balva, Polijas Republikas kultūras ministra goda balva “Par nopelniem poļu kultūrā”,  2011. gadā Asta Krikščjunaitė saņēma Lietuvas Nacionālo balvu kultūrā un mākslā, kas ir augstākais kultūras apbalvojums Lietuvā.

__________________

Piektdien, 29. septembrī plkst. 18:00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē

Dialogi

Piedalās: Ilona Birģele(ērģeles), Armands Alksnis(elektriskā ģitāra).

Programmā: Uģa Prauliņa koncerts elektriskai ģitārai un ērģelēm “Dialogi”, A.Alkšņa un baroka laika mūzika.

Komponists un mūziķis Uģis Prauliņš šogad svin savu 60 gadu jubileju. Tas arī ir iemesls par vakara centrālo skaņdarbu izvēlēties viņa koncertu ērģelēm un elektriskajai ģitārai “Dialogi”. Kolēģi Uģi Prauliņu raksturo kā daudzveidīgu, savdabīgu un no citiem atšķirīgu komponistu. To centīsies parādīt arī Ērģelniece Ilone Birģele un ģitārists Armands Alksnis.

Armands Alksnis daudziem pazīstams kā kādreizējais slavenās grupas “CREDO” ģitārists, kurš joprojām ierindojas starp Latvijas labākajiem sava amata brāļiem. Līdzās ģitāras spēlei, Alsknis ir arī dziesmu un instrumentālo skaņdarbu autors, ko varēs dzirdēt arī koncertā Liepājā.

Ilona Birģele pēc Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžas absolvēšanas klavieru specialitātē un fakultatīvi – ērģeļspēlē studēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Ligitas Sneibes ērģeļu klasē, bet maģistra grādu ieguvusi – prof. T.Dekšņa ērģeļu klasē. Savas prasmes Birģele papildinājusi Zviedrijā Enshedes Mūzikas konservatorijā, Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta, Zalcburgā un vairākās meistarklasēs. Ilona Birģele regulāri muzicē Rīgas Domā un visā Latvijā, atskaņojot solo programmas. Sadarbojas ar koriem un ievērojamiem solistiem Latvijā un ārpus tās. Ērģelniece koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Holandē, Krievijā, Vācijā, Šveicē. Piedalījusies starptautiskos ērģeļmūzikas konkursos un festivālos. Viens no nozīmīgākajiem ir Starptautiskais ērģeļu un kamermūzikas festivāls «Вселенная звука» 2014.gada novembrī Irkutskā (Sibīrija), kurā māksliniece atskaņoja latviešu komponistu ērģeļmūziku. I.Birģele vada vairākus nozīmīgus projektus, kuru mērķis – popularizēt un attīstīt ērģeļmākslas kultūru Latvijā – Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles ērģelēm-100, Vasaras ērģeļu fantāzijas u.c.)

__________________

Sestdien, 30. septembrī plkst. 18:00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē

Ziemeļu ceļojums

Piedalās: Džeimss D.Hiks (James D.Hicks, ASV)

ASV ērģelnieks Džeims D. Hiks vairāku gadu garumā pastiprināti pētījis un interesējies par Ziemeļvalstu ērģeļmūziku. Rezultātā ierakstīti seši mūzikas diski dažādās Zviedrijas un Somijas baznīcās, veidojot ierakstu albumu un koncertu sēriju „Ziemeļu ceļojums”. Tajā ērģelnieks ieskaņojis gan jaundarbus, ko pasūtījis vadošajiem Ziemeļeiropas komponistiem, gan līdz šim nezināmas, neatklātas  iepriekšējo gadsimtu kompozīcijas, kas nekad līdz šim mūzikas ierakstos nav fiksētas. Džeims D. Hiks dzimis ASV, Viskonsīnā, kur arī ieguvis grādu mūzikā Johns Hopkins universitātē. Studējis arī Jēlas un Cincinnati universitātēs, ar pētniecību nodarbojies karaliskajā Baznīcas mūzikas augstskolā Apvienotajā karalistē. 1985-2011 Hiks bijis mūzikas direktors Presbiterāņu baznīcā Ņujorkā, kur viņš veica daudzus pienākumus – draudzes ansambļa vadību, ērģelnieka, koncertu organizatora u.c.

Mūziķis sevi parādījis kā koncertērģelnieks visā ASV, Eiropā un Austrālijā.

Atpakaļ