Liepājas ērģeļmūzikas vasara “Mūzika dievnamam”

Piektais koncerts

6.augustā plkst. 17.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē klausītājus gaida tikšanās ar ērģelnieku Stefanu Donneru. Austriešu mākslinieks, tāpat kā pārējie 2023. gada Ērģeļmūzikas vasaras ārzemju viesi, vēlējās piedzīvot satikšanos mūzikā ar Liepājas lepnumu – pasaulē lielākajām, nepārbūvētajām mehāniskajām ērģelēm. 6.augusta koncertā S.Donners atskaņos austriešu komponista Franca Šmidta “Četras mazas korāļprelūdijas”, kas Liepājā nav skanējušas. Programmā arī J.S.Baha, R.Vāgnera un M.Rēgera mūzika.

Stefans Donners studējis ērģeļspēli, klavierspēli un diriģēšanu Vīnes Mūzikas un tēlotājmākslas universitātē. Mācījies Amsterdamas konservatorijā, bet Džordža Īstmena Ročesteras universitātes mūzikas skolā (ASV) – arī klavesīna spēli. Viņam ir veiksmīga konkursu pieredze. Franča Šmidta  Austrijas starptautiskajā ērģeļspēles konkursā izcīnīta pirmā godalga (2010). Dublinas Starptautiskajā ērģeļspēles konkursā – trešā vieta (2011). Ērģelnieks regulāri uzstājas arī dažādos Eiropas mūzikas festivālos.

Stefans Donners izvērsis plašu koncertdarbību. Uzstājies daudzviet Eiropā, kā arī Turcijā, Izraēlā, ASV un Austrālijā.

Koncertcikla producents

Gundars Venens

Liepājas ērģeļmūzikas vasara “Mūzika dievnamam”

Ceturtais koncerts

30.jūlijā plkst. 17.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē klausītājus gaida 21. gadsimta ritmi un noskaņa. Liepājniekiem pazīstamā ērģelniece Ilona Birģele šoreiz muzicēs duetā ar rokmūzikas ģitāristu Armandu Alksni. Programmā ietverta mūsdienu latviešu komponistu – Platona Buravicka, Uģa Prauliņa, Aivara Kalēja mūzika, kā arī Armanda Alkšņa sarakstītie skaņdarbi.

Lasīt vairāk

23. jūlijā plkst.17.00 Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē klausītājus sagaida tikšanās ar ASV ērģelnieku Kolinu Endrjūsu. Šis mūziķis ir apbrīnojams ar savu enerģiju, piepildīto koncertgrafiku un neremdināmo vēlmi iepazīt pasaules interesantākos un nozīmīgākos instrumentus. K.Endrjūss ir viens no četriem ērģelniekiem pasaulē, kurš ieskaņojis visus Olivjē Mesiāna ērģeļdarbus. 2012. gadā ērģelnieka ieskaņotie Mesiāna “l’ Ascension” un “Messe de la Pentecote” skaņdarbi ierindoti garīgās mūzikas ierakstu sarakstā kā izcils veikums.

Liepājas ērģeļmūzikas vasara – 2023

2.koncerts “Vācu romantisms”

16.jūlijā plkst.17.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē viesosies ērģeļspēles izcilība Ludgers LOMANS (Ludger Lohmann, Vācija). Liepājas koncertam izvēlēta programma ar vienojošu nosaukumu “VĀCU ROMANTISMS”.

Ludgers Lomans (1954) ir mūslaiku viens no visievērojamākajiem ērģeļspēles virtuoziem un atzinību guvušiem pedagogiem Eiropā. Viņš uzstājies slavenākajās baznīcās, katedrālēs un koncertzālēs visā pasaulē.  L. Lomans ir vairāku starptautisku ērģeļmūzikas konkursu laureāts, tostarp un “Grand Prix de Chartres” 1982. gadā.

Ērģelnieka talants un darba spējas ļāvis viņam izpausties gan kā izcilam interpretam, gan atzītam viesprofesoram, kas sniedzis simtiem meistarklašu daudzviet pasaulē. Arī šīs vasaras koncerttūres ietvaros Ludgers Lomans  Rīgas Domā izglītos Latvijas ērģeļspēles interesentus.

Ludgers Lomans ir arī daudzu starptautisko konkursu žūrijas loceklis un vadītājs. Kā ērģeļu eksperts un konsultants viņš asistējis vairāku ērģeļu celtniecības un restaurācijas projektos.

Novērtējot ērģelnieka nozīmīgumu, Bristejas Karaliskā ērģelnieku koledža piešķīrusi Ludgeram Lomanam pirmo goda medaļu apbalvojumu vēsturē. Savukārt 2023. gada pavasarī izcilais vācu ērģelnieks apbalvots ar prestižo Vācijas “Eiropas Baznīcas mūzikas balvu”.

16.jūlija koncerta programma:

Maksis Rēgers – Korāļfantāzija Ein feste bur ist Unser Gott, (op.27)

Feliks Mendelszons Bartoldi – 6. Sonāte reminorā (op. 65)

Johannes Brāms – Prelūdija un fūga solminorā (WoO 10)

Francis Lists – Ad nos, ad salutarem mundam (S.259)

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasara – 2023

MŪZIKA DIEVNAMAM

Liepājai 2027. gadā uzticēts liels gods un iespējas – prezentēt skaisto jūras pilsētu kā visas Eiropas kultūras galvaspilsētu. Bet šovasar nemainīgi, ienākot pilsētas centrā, ikvienu pilsētas viesi sveicina Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāle – cēlā vecpilsētas dominante. Aiz smagajām baznīcas durvīm skatam paveras skaistās ērģeļu zelta stabules. Instruments, kas ir viena no Liepājas pazīstamākajām vērtībām. Ērģeles ar astoņtūkstoš stabuļu jaudu spēj radīt brīnišķīgu un neatkārtojamu skaņas baudījumu. Topošā Eiropas kultūras galvaspilsēta iecerētajās muzikālajās programmās iepazīstinās viesus arī ar šo kultūrvēsturisko bagātību. Bet jau šajā vasarā turpināsies mūslaiku tradicionālās vērtības – Liepājas ērģeļmūzikas vasara “Mūzika dievnamam”, kas pirmo reizi sevi pieteica 2012. gadā.

Koncerti no 9. jūlija līdz 20. augustam norisināsies ierastajā laikā – svētdienu pēcpusdienās plkst.17.00. Šogad koncertu afišās lasāmi arī vairāki ārzemju mākslinieku vārdi, kas Liepājā uzstāsies pirmo reizi. Interese par katedrāles ērģelēm joprojām ir liela.16.jūlijā – Ludgers Lomans (Vācija), 23. jūlijā Kolins Endrjus (ASV),  30. jūlijā – Ilona Birģele (ērģeles) un Armands Alksnis (elektroģitāra), 6. augustā – Stefans Donners (Austrija),13.augustā – Edīte Alpe (ērģeles), Ilona Bagele (soprāns) un Annija Rozentāle (soprāns),20.augustā – Pjērs Zevorts (Francija).

Liepājas ērģeļmūzikas vasaras atklāšanas koncerts – 9. jūlijā plkst.17.00 ar Timotiju Džastinu  Beeku  no Nīderlandes. Ērģelnieks savu koncerta programmu iecerējis, paužot emocijas un pārdomas par pēdējo gadu smagāko aktualitāti – Covid pandēmiju.  Koncertam arī dots nosaukums “Atceroties  covid pandēmijas upurus visā pasaulē…”

Bet būs arī priecīgi brīži, ko vērts svinēt. Nozīmīgu jubileju šogad svin izcilās mākslinieces Ilona Bagele un Edīte Alpe, šim notikumam veltot īpašu koncertprogrammu “Viļņu dziesmas Latvijai”, kuras pirmatskaņojums notiks Liepājā 13. augustā. Vēlāk arī Rīgā un citviet Latvijā.

Koncertcikla sarīkošanu atbalsta VKKF, Kurzemes plānošanas reģions un Latviešu vēsturiskās zemes un Liepājas Valstspilsēta. Informatīvais atbalsts: Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio Klasika, irLiepaja.lv, Kurzemes vārds un liepājniekiem.lv.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasara – 2022
MŪZIKA DIEVNAMAM
izskaņas koncerts
ar programmu MAZĀ VASARAS MŪZIKA

Kopš 2011. gada Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē iedibināta brīnišķīga vasaras  koncertu tradīcija. Arī šogad, saules pielietajās svētdienu pēcpusdienās, katedrālē skanēja ērģeļmūzika – gan solo skaņdarbi, gan dueti ar citu instrumentu vai balsi. Aizvadīti astoņi koncerti un var droši apgalvot, ka koncertcikls bijis klausītāju īpaši iemīļots un apmeklēts, jo afiša bija bagātīga un vilinoša gan ar Eiropas zvaigznes viesošanos Liepājā, gan koncerta sarīkošanu latviešu komponistam Ērikam Ešenvaldam, gan ar spožu talantu muzicēšanu ik svētdienu pēcpusdienās.

Koncertcikla noslēgumā – ērģeļu duets ar īpašu koncerta programmu, kam dots nosaukums “Mazā vasaras mūzika”.

Vita KALNCIEMA ir J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore un Ērģeļu klases vadītāja. Absolvējusi Mūzikas akadēmijas klavieru (1983) un ērģeļu (1985) klasi. Izglītību papildinājusi meistarklasēs pie pasaulē atzītiem ērģeļmūzikas interpretiem – G. Bovē, L. Roga, L. Lomana, E. Koimana, L. Krēmera, H. Ūlas-Eriksona u. c. Ieguvusi prēmijas vairākos starptautiskos ērģelnieku konkursos – Ukrainā (1989), Polijā (1989), Mendelszona-Lista konkursā Šveicē (1994), Sezāra Franka konkursā Holandē (1994). Uzstājusies daudzviet pasaulē – Vācijā, Austrijā, Šveicē, Ungārijā, Kanādā, ASV, Norvēģijā, Francijā, Itālijā u.c. Realizēts 7 koncertu cikls Rīgas Domā „No latviešu ērģeļmūzikas zelta fonda” un ciklu „Eiropas elpa”.

Liene Andreta KALNCIEMA ir mūziķu dinastijas pārstāve, viena no spilgtākajām un savas paaudzes latviešu ērģelniecēm. Ieguvusi maģistra grādu prof. Vitas Kalnciemas ērģeļu klasē, kā arī Tallinas Mūzikas un Mākslas akadēmijā – profesionālo maģistra grādu mūzikā.

Petra Ebena konkursā Čehijā, ieguvusi 1. vietu un balvu par labāko P. Ebena darbu atskaņojumu. Sezāra Franka ērģelnieku konkursā Holandē – 3. vieta. Dānijā konkursā Ešbergā, Vadenzē – laureāta diploms un 3. vieta.

L.A.Kalnciemas koncertdarbība sniedzas  tālu pasaulē – Vācijā, Francijā, Somijā, Nīderlandē, Kanādā, ASV u.c.

Piedalījusies Latvijas Valsts simtgadei veltītajā koncertciklā “Latvijas simtgade ērģeļu balsīs”. Atzīmējot Latvijas Neatkarības 100. gadadienu, sniegusi latviešu ērģeļmūzikas koncertu ASV, Sandjego, Balboa parka „Spreckels” ērģeļu paviljonā pie pasaulē lielākajām brīvdabas stabuļu ērģelēm.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasara – 2022

MŪZIKA DIEVNAMAM – 8. koncerts

21.augustā plkst.17.00 Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē durvis tiks vērtas kārtējam ērģeļmūzikas vasaras koncertam. Pārdomātu un skanīgu programmu tandēmā ar tenoru Juri Vizbuli salikusi jaunā un talantīgā ērģelniece Simona Sunepa. Mākslinieki dzīvo vienā pasaules telpā ar saviem klausītājiem un arī viņiem sāp dramatiskie Ukrainas notikumi, kas šķiet neiespējami 21.gadsimtā. Tāpēc koncertā skanēs Paula Peidža “Lūgšana par Ukrainu”. Šis būs koncertcikla “Mūzika dievnamam” priekšpēdējais koncerts. Augusta pēdējā svētdienā Liepājas ērģeļmūzikas vasara izskanēs.

Simona Sunepa  mācījusies gan klavieres, gan klavesīnu, gan interesējusies par vairākiem citiem instrumentiem, tomēr par savu mūža instrumentu izvēlējusies ērģeles. 2009. gadā sākusi apgūt ērģeļspēli pie ērģelnieces Kristīnes Adamaites. 2014. gadā ieguvusi mecenātu Ivara un Anitas Gaides balvu par spilgtu radošo darbību studiju periodā. 2016. gadā viņas studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā vainagojās ar maģistra grādu profesores Larisas Bulavas ērģeļu klasē. Prasmes papildinājusi meistarklasēs pie atzītiem ārzemju ērģelniekiem. Uzstājusies daudzviet Latvijā un koncertus sniegusi arī  Lietuvā, Polijā, Nīderlandē, Maltā un Krievijā. Ikdienas darbs Simonai Sunepai saistās ar ērģeļspēles mācīšanu mūziku mīlošiem jauniešiem Saldus mūzikas skolā, kas ir viena no četrām skolām, kas akreditēta ērģeļspēles programmā. 

Juris Vizbulis – viens no spožākajiem jaunās paaudzes tenoriem Latvijā. 2009. gadā absolvējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālo nodaļu pie asoc. prof. Andžellas Gobas. Kā solists piedalījies vairākos Latvijas nacionālās operas un baleta uzvedumos. Viņa nozīmīgākās operlomas ir Bastjēns V. A. Mocarta operā “Bastjēns un Bastjenna”, Tamino operā “Mazā burvju flauta”, Trikē P. Čaikovska operā “Jevgeņijs Oņegins”, kā arī Alfrēds J. Štrausa operetē “Sikspārnis”.J.Vizbulim ir vairākas lomas mūziklos – Tonijs L. Bernstaina “Vestsaidas stāstā”, Mariuss K. M. Šēnberga “Les Misérables”, kā arī Jāzeps E. L. Vēbera mūziklā “Jāzeps un raibais sapņu mētelis”. Vinš dziedājis tenora solo Kamila Sensānsa “Ziemassvētku oratorijas”, Marka Antuāna Šarpantjē “Te Deum”, kā arī Riharda Dubras “Ziemassvētku kantātes atskaņojumos”.Mākslinieks aktīvi koncertē Latvijas koncertzālēs un dievnamos. Sadarbībā ar franču ērģelniekiem ir notikuši vairāki viņa koncerti Francijas baznīcās bet ar kamermūzikas  koncertiem uzstājies arī Itālijā, Anglijā un Austrijā.

Gundars Venens,

koncerticikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasara – 2022

MŪZIKA DIEVNAMAM – 7. koncerts

14. augustā plkst.17.00 Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē muzicēs ērģelniece Una Cintiņa. Koncertciklā “Mūzika dievnamam” māksliniece viesojas jau trešo reizi. Īpašā atmiņā klausītājiem palicis “Duo Esmera” koncerts, kura programmu ērģelniece veidoja sadarbībā ar franču kontrtenoru Žanu Sebastienu Bovē. Bet 2022. gada ērģeļmūzikas vasarā Una Cintiņa uzstāsies ar Latvijas Nacionālās operas soprānu Viktoriju Pakalnieci. Koncerta programma aptvers mūziku no senās mūzikas līdz pat mūsdienu komponistu darbiem, izskaņā atskaņojot Naži Hakima mūziku. Interesanti, ka šis virtuozais libāņu izcelsmes ērģelnieks un komponists pats ir viesojies Liepājā un atskaņojis savu mūziku uz Sv. Trīsvienības katedrāles ērģelēm.

Una Cintiņa jau daudzus gadus ir ērģelniece, diriģente un mūzikas dzīves vadītāja Nīderlandes Laurentiusa baznīcā Alkmārā.Bērnību aizvadījusi Jūrmalā, mūziķu ģimenē. Jau 14 gadu vecumā Bulduru evaņģēliski luteriskajā Jūrmalas baznīcā pildījusi ērģelnieces pienākumus.Latvijas Mūzikas akadēmiju absolvējusi Sigvarda Kļavas klasē kā profesionāla diriģente. Pēc tam ieguvusi  Maģistra grādu prof. Tālivalda Dekšņa ērģeļmūzikas klasē. Studijas turpinājusi arī Amsterdamas konservatorijā pie ērģeļmūzikas profesora Žaka van Ortmersena. Una Cintiņa papildinājusies meistarklasēs un vasaras akadēmijās pie ērģeļspēles izcilībām – Tona Kūpmana, Luidžera Lomana, Hansa Fagiusa, Olivjē Latrija, u.c. Nozīmīga vieta ērģelnieces koncertu programmās allaž atvēlēta arī latviešu mūzikas un 21.gs. komponistu mūzikas popularizēšanai.

Viktorija Pakalniece  ir Latvijas opermūzikas talants. 2019. gadā Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu ar augstāko vērtējumu docentes Airas Rūrānes vokālajā klasē, iestudējot fragmentus no Dž.Verdi operas “Traviata”. Uzstājusies Siguldas opermūzikas svētkos kopā ar izciliem mūziķiem. Diriģentiem Atvaru Lakstīgalu, Vladimiru Kiradžijevu, LNOB solistiem un pasaules slavu ieguvušo soprānu Marinu Rebeku, kura ir viena no V. Pakalnieces vokālajiem pedagogiem.Dziedātāja ieguvusi 1. vietu Ineses Galantes jauno talantu konkursā, kā arī saņēmusi finālista diplomu Alīdas Vānes vokālistu konkursā 2017. gadā. Piedalījusies Džovanni Pergolēzi kantātes “Stabat Mater” atskaņojumā Rīgas Domā. Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas 100-gadei veltītajā koncertā Lielajā Ģildē Viktorija Pakalniece kopā ar pianistu Andreju Osokinu, tenoru Mihailu Čuļpajevu, diriģentu Andri Pogu un citiem māksliniekiem atskaņojusi Ludviga van Bēthovena “Fantāziju”.

Gundars Venens,

koncerticikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasara – 2022

MŪZIKA DIEVNAMAM – 6. koncerts

Vasaras pilnziedā augusta svētdienu pēcpusdienas turpina klausītāju iecienītos Liepājas ērģeļmūzikas koncertus. Sv. Trīsvienības katedrāle gadsimtu dunā joprojām ir slavena ar instrumentu, kura varenās iespējas fascinē gan klausītājus, gan šeit koncertējošos māksliniekus.

7.augustā plkst. 17.00 duets – ērģelniece Larisa Carjkova un čelliste Irina Vilegžaņina koncertu iesāks ar J.S. Baha un A.Vivaldi mūziku, bet programmas izskaņā nonāks arī līdz mūsdienu latviešu komponistu A.Kalēja un R.Dubras skaņdarbiem. Domājot par ukraiņu tautas sāpīgajām aktualitātēm, mākslinieces koncertā iekļāvušas arī ukraiņu komponista Miroslava Skorika kompozīciju kinofilmai “Vysokyy pereval.”

         Ērģelniece Larisa Carkjova ir patstāvīgā koncertcikla “Mūzika dievnamam”  ērģelniece gan ar solo koncertiem, gan muzicējot duetos ar dziedātājām Ēriku Jonīti, Montu Martinsoni un Baibu Renerti.

Mūzikas gaitas sākusi Ludzā. Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studējusi gan klavierspēli, gan ērģeļspēli, 2009. gadā iegūstot maģistra grādu prof. Tālivalža Dekšņa ērģeļspēles klasē. Štutgartē studējusi pie profesoriem  Ludgera Lomana un Jona Laukvika, meistarību papildinājusi  pie daudziem ievērojamiem Eiropas ērģelniekiem.Sadarbojusies ar dažādiem  solistiem, koriem un orķestriem. Uzstājusies Latvijā un ārzemēs: Ērģeļmūzikas dienās Saulkrastos, Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertciklā “Mūzika dievnamam”, Jūrmalas festivālā “Vox angelica”, festivālā “Rīgas Doms”,  Lietuvas ērģeļmūzikas festivālā Nidā.  Ar ērģelnieci un novadnieci Gunu Kisi nodibinājusi labdarības festivālu “Latgales ērģeļu dienas”.

          Čelliste Irina Viļegžaņina absolvējusi Maskavas konservatoriju prof. Marijas Čaikovskas čello klasē. Vairāku Starptautisko kamermūzikas konkursu laureāte. Maskavas konkursa “Mūsdienas māksla un izglītība” – Grand Prix ieguvēja. Sanktpēterburgas S.Rahmaņinova starptautiskā konkursa sudraba medaļas laureāte,Trešās vietas ieguvēja Gdaņskas 5. Starptautiskajā Brāmsa kamermūzikas ansambļu konkursā. Piedalījusies festivālos un meistarklasēs Krievijā, Latvijā, Ķīna un Grieķijā. Koncertējoša soliste un māksliniece dažādu ansambļu sastāvos.Līdzās atskaņotājmākslai Irina ir Stīgu instrumentu spēles nodaļas vadītāja Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā.

Gundars Venens,

koncerticikla producents