Trinitatis

AUGUSTĀ TURPINĀS LIEPĀJAS ĒRĢEĻMŪZIKAS VASARA – „MŪZIKA DIEVNAMAM”

Publicēts: jūlijs 28, 2021

1.augustā plkst.17.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē notiks koncerts, ko varētu raksturot kā divi vienā. Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertcikla „Mūzika dievnamam” ietvaros ar īpašu koncertu noslēgsies arī Latvijas 5.Vēsturiskie ērģeļu svētki.  Šo svētku motīvs:  „Latvija – ērģeļu zeme”. Māksliniekiem muzicējot baznīcās, kurās iebūvētas vēsturiskas ērģeles, kārta pienākusi arī Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles unikālajam instrumentam.

Koncerts būs īpašs ar to, ka ērģelnieču duetam – Ilonai Birģelei un Diānai Jaunzemei – Portnajai pievienosies sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube-Vītiņa. Īpašā koncerta programmā iekļauti ārzemju un latviešu autoru skaņdarbi ērģeļu duetiem un sitamajiem instrumentiem.

Īpašs notikums būs Platona Buravicka kompozīcijas ērģeļu duetam un sitaminstrumentiem „Mēs apūdeņojam nākotnes laukus, sadevušies rokās” pasaules pirmatskaņojums. Uzstādītais ekrāns un video projekcijas iekārta ļaus klausītājiem arī ar acīm sekot līdzi mākslinieku muzicēšanai balkonā. 

Ilona BIRĢELE  Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Ligitas Sneibes klasē ieguvusi bakalaura grādu ērģeļspēlē un maģistra grādu – prof. Tālivalža Dekšņa ērģeļklasē. Zināšanas papildinājusi Enshedes Mūzikas konservatorijā un Zviedrijas starptautiskajā ērģeļu akadēmijā „LeufstaBruk”, kā arī pie Eiropā atzītiem ērģelniekiem – Heriberta Metcgera, Žaka van Ortmersena, Hansa-Ola Eriksona, Olivjera Latri, Volfganga Cerera u.c.. Uzstājusies Irkutskā Starptautiskajā ērģeļu un kamermūzikas festivālā «Вселенная звука»(2014), Kondopogas festivālā Karēlijā (2015), kā arī daudzviet pasaulē: Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Zviedrijā, Holandē, Krievijā, Kazahstānā, Somijā, Vācijā, Šveicē un Izraēlā.

Diāna JAUNZEME – PORTNAJA J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu mūzikā ērģeļspēlē prof. Tālivalda Dekšņa klasē. Studējusi arī Holandes konservatorijā „Saxion Hogeschool Enschede”. Meistarību papildinājusi „Zviedrijas Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā”,  Spānijas „Maļorkas Starptautiskajā ērģeļu projektā” un Viļņas baroka mūzikas meistarklasē.

  1. gadā VII Starptautiskajā Hanzas pilsētu ērģelnieku konkursā Elburgā un Kampenā ieguvusi 1.vietu. 2003. gadā Viļņas Starptautiskajā M.K. Čurļoņa ērģelnieku konkursā saņēmusi speciālbalvu par labāko lietuviešu komponista laikmetīgās mūzikas interpretāciju.
  2. gadā piedalījusies Vācijas XIII Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā ”Orgelfestival.Ruhr” Dortmundē, bet 2011. gadā – Polijas II Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā Pelplinā. Sniegusi koncertus arī Lietuvā, Slovēnijā, Ungārijā, Austrijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijā, un Baltkrievijā un Ukrainā.

Virdžīnija Laube-Vītiņa pirmo profesionālo izglītību ieguvusi Em.Dārziņa Mūzikas vidusskolā. Mācības turpinājusi Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā docenta E. Saksona sitaminstrumentu klasē, kur ieguvusi bakalaura un maģistra grādu. Papildinājusies meistarklasēs daudzviet pasaulē – ASV pie Džona Raileja, Kevina Bobo, Lindas Makseijas un Deiva Vekla, Horvātijā pie Igora Lešnika, Argentīnā pie Daniela Pjacollas, kā arī Kubā meistarklasē Horacio “el Negro” Hernandez.

Pieredzi guvusi, spēlējot dažādos mūziķu kolektīvos Latvijā un Eiropā: Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Liepājas simfoniskajā orķestrī, Kamerorķestrī Sinfonietta Rīga, Deutch-Scandinavian young orchestra u.c.

Strādājusi Latvijas Nacionālās operas orķestrī. Šobrīd – Jāz. Mediņa 1. Rīgas Mūzikas skolas sitaminstrumentu pedagoģe.

 

Gundars Venens,

koncertcikla producents


LIEPĀJAS ĒŖĢEĻMŪZIKAS VASARA – MŪZIKA DIEVNAMAM CETURTAIS KONCERTS

Publicēts: jūlijs 23, 2021

25.jūlijā plkst. 17.00 Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē klausītājus gaida muzikāls dialogs. Ērģelniece Ilze Barlo, koncertciklā „Mūzika dievnamam” viesojusies vairakkārt. Šogad koncerta programmu sastādījusi kopā ar izcilo Latvijas basbaritonu Rihardu Mačanovski, kas vasaras koncertciklā uzstāsies pirmo reizi.

Programmā iekļauti J.S.Baha, J.G.Albrehtsbergera, J.Haidna, M.Rēgera, F. Šūberta, Z.Karg-Elerta, H.Volfa, F. Šmidta skaņdarbi.

Ilzei Barlo Jāz.Vītola Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu profesora T. Dekšņa ērģeļspēles klasē, kā arī maģistra grādu kultūras teorijā Latvijas Kultūras akadēmijā. Zināšanas papildinājusi Štutgartes mūzikas un mākslas augstskolā pie profesora J. H. Hāna un pie pazīstamiem Eiropas ērģelniekiem – Hansa Ūlas-Ēriksona, Hansa Davidsona, Martina Zandera, Žaka van Ortmersena, Volfganga Cērera, Luī Robiljarda.

Kā ērģelniece strādājusi Vācijā, Rodinghauzenas ev. lut.baznīcā, bet Lielbritānijā, Londonas Sv. Annas draudzē darbojusies kā slavēšanas ansambļa vadītāja.

Šobrīd –  ērģelniece Slokas un Garkalnes ev. lut. baznīcās.

 

Basbaritons Rihards Mačanovskis ir Latvijas Nacionālās operas solists. Dziedātāja sniegums novērtēts ar Latvijas Gāzes balvu 2012. gadā nominācijā Labākais operas solists. Savukārt 2013. gadā viņš saņēmis Paula Saksa atzinības balvu, un bijis nominēts Lielajai Mūzikas balvai – 2013 par Pētera Čaikovska romanču izcilu atskaņojumu kopā ar pianistu Mārtiņu Zilbertu.

Rihards Mačanovskis izglītojies J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. Gurija Antipova klasē, kā arī pie vokālās pedagoģes Margaritas Gruzdevas un vācu basa Hansa Sotina. Dziedātāja repertuārā ir daudzu operu lomu, tostarp dons Bazilio Seviljas bārddzinī, Kolēns Bohēmā, Eskamiljo Karmenā, titulloma Jevgeņijā Oņeginā u.c.

Rīgas festivāla – 2012 noslēguma koncertā atskaņojis Džuzepes Verdi Rekviēmu kopā ar Elīnu Garanču, Mišelu Kraideri un Josepu Kanu.

Koncertējis daudzviet Latvijā, Maskavā, Eksanprovansā, kopā ar LNO devies viesizrādēs uz Bergenu, Dalhallu, Bidgošču (Polijā), Makao un Tallinu.

 

 

Gundars Venens,

Koncertcikla producents

 


LIEPĀJAS ĒŖĢEĻMŪZIKAS VASARA – MŪZIKA DIEVNAMAM TREŠAIS KONCERTS

Publicēts: jūlijs 14, 2021

 

18. jūlijā plkst. 17.00 Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē  muzicēs divu jaunu mākslinieku tandēms – ērģelniece Simona Sunepa un tenors Juris Vizbulis.

Koncerta ieskaņā viens no visslavenākajiem un klausītāju iemīļotākajiem J.S.Baha darbiem – Tokāta un fūga reminorā. Programmā iekļauti arī Tosti  un Franka skaistie Ave Maria dziedājumi un vairāki 20. gadsimta mūzikas šedevri.Abi jaunie mākslinieki pirmo reizi uzstāsies Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertciklā „Mūzika Dievnamam”.

 Simona Sunepa mācījusies gan klavieres, gan klavesīnu, bet interesējusies arī par vairākiem citiem instrumentiem, tomēr par savu mūža galveno stihiju izvēlējusies ērģeļspēli, kuru sākusi apgūt 2009. gadā pie ērģelnieces Kristīnes Adamaites. 2014. gadā,  studiju periodā saņēmusi mecenātu Ivara un Anitas Gaides balvu par spilgtu radošo darbību. 2016. gadā studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā vainagojās ar maģistra grādu profesores Larisas Bulavas ērģeļu klasē. Vēlāk papildinājusi prasmes dažādās meistarklasēs pie atzītiem ārzemju ērģelniekiem. Koncertējusi daudzviet Latvijā, kā arī Lietuvā, Polijā, Nīderlandē, Maltā un Krievijā. Ikdienā Simona Sunepa Saldus mūzikas skolā māca jauniešiem ērģeļspēli, kas ir viena no četrām skolām Latvijā, kurā akreditēta ērģeļspēles programmas.

Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieks Juris Vizbulis 2009. gadā absolvējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju asoc. prof. Andžellas Gobas vokālajā klasē.

Viņa nozīmīgākās operlomas ir Bastjēns V. A. Mocarta operā Bastjēns un Bastjenna, Tamino operā Mazā burvju flauta, Trikē P. Čaikovska Jevgeņijs Oņegins un Alfrēds J. Štrausa Sikspārnī.

Dziedājis tenora solo Kamila Sensānsa Ziemassvētku oratorijas, Marka Antuāna Šarpantjē Te Deum, kā arī Riharda Dubras Ziemassvētku kantātes atskaņojumos. Piedalījies mūziklos L. Bernsteina Vestsaidas stāsts, K. M. Šēnberga Les Misérables, kā arī E. L. Vēbera Jāzeps un raibais sapņu mētelis. J.Vizbulis regulāri koncertē ar garīgās mūzikas koncertiem balsij un ērģelēm, bet sadarbībā ar franču ērģelniekiem muzicējies arī Francijas dievnamos.

 

Koncertu finansiāli atbalsta VKKF, Kurzemes plānošanas reģions un Liepājas pilsēta.

 

 

Gundars Venens,

Koncertcikla producents


LIEPĀJAS ĒŖĢEĻMŪZIKAS VASARAS OTRAIS KONCERTS

Publicēts: jūlijs 7, 2021

Jūlijā un augustā Liepāju pieskandinās arī ērģeļmūzika. Divus mēnešus, ik svētdienas pēcpusdienu plkst. 17.00 Sv.Trīsvienības katedrālē skanēs pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles. Atklāšanas koncertā uzstājās Rīgas Doma ērģelnieks kopā ar jauno talantīgo saksofonistu Aigaru Raumani.

 

11.jūlijā plkst. 17.00 Liepājā viesosies lieliskais duets – ērģelniece Edīte Alpe un mecosoprāns Ilona Bagele. 

Mākslinieces kopā atskaņojušas dažādas koncertprogrammas, apvienojot savā daiļradē gan klasisko, gan mūsdienu mūziku. Bet liepājniekiem un pilsētas viesiem 11. augusta koncertā būs iespēja dzirdēt programmu, kas iesāksies ar renesanses laikmeta deju svītu, turpināsies ar baroka un romantisma laikmeta mūziku, bet noslēgsies ar mūsdienu komponistu Karla Dženkinsa, Astora Pjacollas un Džo Uterbeka, kā arī latviešu izcilību Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna un Lūcijas Garūtas skaņdarbiem.

 Edīte Alpe ir Dubultu ev. lut. draudzes ērģelniece, kā arī muzikālās dzīves vadītāja un koncertu producente; starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla Vox angelica dibinātāja un vadītāja.

2000.gadā Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu prof. Larisas Bulavas ērģeļklasē. Studējusi Karaliskajā konservatorijā Toronto, Kanādā.

Edīte Alpe sadarbojusies ar Ilonu Bageli, Ingu Šļubovsku-Kancēviču, Egilu Siliņu, Evitu Zālīti, Montu Martinsoni, Raimondu Ozolu, Jāzepu Jermolovu, Paulu Šūmani un daudziem citiem.

 Ilona Bagele pazīstama kā Latvijas Nacionālās operas soliste ar vērienīgu pieredzi akadēmiskajā, džeza un populārajā mūzikā. 2003. gadā J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu prof. Arvīda Imanta Lustes vadībā. Šobrīd – Daugavpils Universitātes asociētā profesore. Kopš 2003. gada Latvijas Nacionālās operas soliste. Kopā ar Latvijas Nacionālo operu uzstājusies viesizrādēs uz Makao un Honkongā (Ķīna), Maskavas Lielajā teātri, Luksemburgas Grand Théâtre, Massimo Bellīni teātri Sicīlijā, Bordo (Francija), Dalhallu (Zviedrija) un citviet.

Ilona Bagele sadarbojusies ar Latvijas profesionālajiem orķestriem, piedalījusies vairākās maestro Raimonda Paula koncertprogrammās. Uzstājusies Rīgas operas festivālā,  kā arī festivālos Polijā, Baltkrievijā, Somijā un Igaunijā.

 

 

Gundars Venens,

Koncertcikla producents

 


LIEPĀJAS ĒRĢEĻMŪZIKAS VASARA-2021

Publicēts: jūlijs 3, 2021

 

Koncertcikls MŪZIKA DIEVNAMAM

 

Teiciet Viņu ar bazūnes skaņām, teiciet Viņu ar stabulēm un cītarām! Teiciet Viņu ar stīgu un flautas skaņām! Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu!  

Šīs rindas no Dāvida 150. psalma ir kā radīts koncertciklam MŪZIKA DIEVNAMAM.  Deviņos vasaras svētdienu koncertos klausītāji dzirdēs mūziku no baroka laikmeta zelta fonda līdz pat 21. gadsimta mūzikai. Mūziku, kas krāšņi izcels Liepājas Svētās trīsvienības katedrāles ērģeļu iespējas. Bet tā būs tikai koncertprogrammas viena daļa. Arī šogad Latvijas labākie ērģelnieki uzstāsies kopā ar kādu instrumentālistu vai vokālistu, tādējādi bagātinot koncerta programmu.

2021.gada jūlijā un augustā koncerti notiks katru svētdienu plkst.17.00, gan izceļot, gan pievēršot uzmanību 260 gadu senajā instrumenta vajadzībām. Vēsturiski koncertcikla sākums fiksēts 2011. gadā, kad  pirmajam ziedojumu maratonkoncertam atsaucās daudzi Latvijas ērģelnieki, bet programmu vadīja muzikoloģe Ilma Grauzdiņa. Tā dzima tradīcija ar nosaukumu –  MŪZIKA DIEVNAMAM.

2021.gada jūlija un augusta deviņos koncertos turpināsies dueta formāts – ērģelnieks kopā ar kādu citu instrumentālistu vai vokālistu. Koncerta rīkotāji ir pārliecināti, ka piedāvātās programmas vairos klausīšanās prieku visās klausītāju grupās.

 

4.jūlijā      Aigars REINIS (ērģeles), Aigars RAUMANIS (saksofons)11.

11.jūlijā     Edīte ALPE (ērģeles), Ilona BAGELE (soprāns)

18. jūlija    Simona SUNEPA, Juris VIZBULIS (tenors)

25.jūlijā      Ilze BARLO (ērģeles) un Rihards MAČANOVSKIS (basbaritons)

1.augustā   Ilona BIRĢELE (ērģeles), Diāna JAUNZEME – PORTNAJA        

                                      (ērģeles), Virdžīnija LAUBE – VĪTIŅA (sitaminstrumenti)

 8.augustā   Vita KALNCIEMA (ērģeles), Viktorija PAKALNIECE(soprāns)

15.augustā   Larisa CARJKOVA (ērģeles), Baiba RENERTE (mecosoprāns)

22.augustā   Liene Andreta KALNCIEMA (ērģeles), Dita KRENBERGA  (flauta)

29.augustā    Larisa BULAVA  (ērģeles), Monta MARTINSONE (soprāns)

 

Šī gada koncertciklu finansiāli atbalsta Liepājas pilsētas pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions, bet ar publicitāti palīdzēs Latvijas Radio, Kurzemes Vārds kā arī portāli irliepaja un liepājniekiem.

 

Pirmā koncerta – 4. jūlija koncertprogrammu piedāvās Rīgas Doma mūzikas direktors un Katedrāles ērģelnieks Aigars REINIS. “Lielās Mūzikas balvas 2019” laureāts par izcilu darbu ansamblī. Reinis profesora T. Dekšņa ērģeļklasē ieguvis maģistra grādu. Piedalījies Lahti starptautiskajā ērģelnieku konkursā un Erfurtes konkursā Vācijā. Meistarību papildinājis pie Ludgera Lomana, Hansa Ūlas-Ēriksona un Hansa Helstena u.c.

Sadarbojies ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, Latvijas Radio kori, kamerkori Ave Sol, diriģentiem Māri Sirmo un Sigvardu Kļavu, kā arī daudziem izciliem solistiem.

  1. jūlija koncertā klausītāji varēs dzirdēt Eižēna Žigū, Johana Sebastiana Baha, Aleksandra Gilmāna, Kristapa Pētersona, Andra Dzenīša, Leo Lobreva un Uģa Prauliņa skaņdarbus.

Saspēlē ar Aigaru Reini koncertā muzicēs saksofonists Aigars Raumanis – viens no spožākajiem latviešu jaunākās paaudzes mūziķiem. Lielās Mūzikas balvas ieguvējs kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” (2019). Mācījies pie Oskara Petrauska un profesora Arta Sīmaņa. Zināšanas papildinājis Sibēliusa Akadēmijā Helsinkos pie profesora Jonataana Rautiolas. Guvis panākumus daudzos konkursos, uzstājies Amerikas Savienotajās Valstīs, Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Horvātijā, Grieķijā u.c. pasaulē.

 

 

Gundars Venens,

Koncertcikla producents

 


Koncertlekcija HILDEGARDES SAPŅI

Publicēts: maijs 26, 2021

Skanošā baznīca

Šā gada 30. maijā plkst. 1600  Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle pārvērtīsies par baznīcu, kura pati skan. Baznīcas dārzā un uz tuvējām ielām, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus, būs iespēja klausīties translāciju no katedrāles iekštelpām, kur skanēs koncertlekcija “Hildegardes sapņi”. Programmas pamatā – Hildegardes no Bingenas dziedājumi un sena ērģeļmūzika. Kā caurviju materiāls iekļauts Evijas Skuķes šai programmai komponētās miniatūras “Hildegardes sapņi”, kurā dziedātājas izmantos arī dažādus mūzikas instrumentus un skaņu rīkus. Programmā piedalīsies arī Rīgas iecirkņa prāvests Rinalds Grants , kurš kalpo Rīgas Vecā Sv.Ģertrūdes draudzē, ar stāstiem par Hildegardi un viņas tekstu skaidrojumiem.

Sirsnīgs paldies vokālajai grupai “Putni”  un tās  vadītājai Antrai Dreģei, ērģelniecei Kristīnei Adamaitei un stāstniekam Rinaldam Grantam par dāvanu mūsu katedrāles titulsvētkos – Trīsvienības svētkos!


Publicēts: maijs 12, 2021

Mīļie draudzes locekļi!

Esiet aicināti piedalīties

KATEDRĀLES SAKOPŠANAS TALKĀ

Sestdien, 22.maijā plkst.10.00

 

 

 

Plānotie darbi:

  • torņa tīrīšana
  • sakristejas logu mazgāšana, vējtveru durvju stiklu tīrīšana
  • pagalma sakopšana – malkas zāģēšana u.c. darbi.

Līdzi jāņem: zāģi, grābekli, darba cimdus  un kalpošanas prieks.

 

Būtu jauki, ja iepriekš pieteiksieties zvanot Margitai Bārbalei – 20006370, lai varam saplānot

veicamos darbus.


Publicēts: maijs 12, 2021

Izstāde Deklarācijai

“Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 30

 Latvijas valsts simtgades pasākumu programmas noslēgumā, atzīmējot Latvijas  Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāli piedāvā  izstādi Deklarācijai “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 30.

Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Neatkarības deklarācijas pieņemšanai bija izšķiroši svarīga iekšpolitiska un ārpolitiska nozīme, tas bija būtisks pagrieziena punkts neatkarības atjaunošanas procesā. Izstāde dos iespēju iepazīt Latvijas Nacionālā arhīva dokumentārās liecības, kurās atspoguļoti ne tikai 1990. gada 4. maija notikumi, bet arī šis mūsu tautas liktenī svarīgais vēstures brīdis citu Trešās Atmodas notikumu kontekstā, kuri Neatkarības deklarācijas pieņemšanu padarīja iespējamu.

Izstāde apskatāma Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē, Lielā ielā 9 līdz 2021. gada 30. septembrim.


KLUSĀS NEDĒĻAS UN LIELDIENU LAIKA DIEVKALPOJUMI

Publicēts: marts 30, 2021

1.aprīlī    Zaļā ceturtdiena

11.00 Eļļas svētīšanas un mācītāju ordinācijas solījuma atjaunošanas dievkalpojums

18.00 Zaļās ceturtdienas dievkalpojums

  Easter, the foundation of Christianity | Sunday Observer

2.aprīlī  Pascha – Lielā piektdiena

10.00 Draudzes dievkalpojums

 

3.aprīlī  Klusā sestdiena – Lieldienu priekšvakars

21.00 Lieldienu Vigīlija

 

4.aprīlī  Kristus Augšāmcelšanās svētki – Lieldienas

10.00  LIELDIENU SVĒTKU DIEVKALPOJUMS

 

5.aprīlī  Otrās Lieldienas

10.00 Draudzes dievkalpojums


Dievkalpojumi Ziemsvētkos Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē

Publicēts: decembris 16, 2020

PEPPERMINT HOLIDAY" - 33" Decorative Christmas Candy Teardrop Swag |  Christmas wreaths diy, Christmas wreaths, Christmas swags24.decembrī

plkst. 15:00 – 17:30  katedrāle atvērta

individuāliem apmeklējumiem.

Katedrāle greznota Ziemsvētku rotā,ērģelnieks

atskaņo Ziemsvētku melodijas,tiek lasīti Svēto

rakstu Ziemsvētku lasījumi.

                 plkst. 18:00  Svētvakara dievkalpojums

plkst. 19:00  Svētvakara dievkalpojums

 

25.decembrī

plkst. 10:00  Pirmo Ziemsvētku dievkalpojums

Kristus piedzimšanas svētki

  

 

 

Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā,

Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē,

 lai mēs dzīvotu caur viņu.

(1.Jņ. 4:9)