Larisa Carjkova

Svētdien, 2015. gada 9. augustā plkst. 17.00

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē

Larisa CARJKOVA, ērģeles

Liepājas ērģeļmūzikas vasara rit piesātināti un krāšņi. Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles, kas fascinē ne tikai klausītājus, bet arī ērģelniekus Latvijā un citur pasaulē. Līdz šim klausītāji jau dzirdējuši Latvijas, Brazīlijas un Francijas ērģeļspēles meistarus. Augustā Liepājā uzstāsies arī Itālijas un Igaunijas mākslinieki. Par šīs vasaras koncertsēriju var teikt: atskaņoti gan klausītāju iemīļotākie opusi, gan pēdējo vasaru laikā nedzirdēta ērģeļmūzika.

Šogad ar VKKF un Vācijas draugu atbalstu rasta iespēja ierakstīt divus kompaktdiskus. Viens no tiem – atskats uz ikgadējo vasaras koncertciklu. Ērģelnieki, kas allaž atsaukušies muzicēt Liepājā, šovasar pavilks tādu kā strīpu un taps CD ar nosaukumu MŪZIKA DIEVNAMAM.

9.augustā turpināsies ik svētdienas ērģeļmūzikas koncerti. Šoreiz uzstāsies enerģiskā Larisa CARJKOVA, kas studējusi Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā doc. Jura ŽVIKOVA speciālo klavieru klasē un 2005. gadā ieguvusi bakalaura grādu klavieru specialitātē.

Studiju laikā Larisa dziļāk iepazinusi ērģeļu iespējas un iemīl šo instrumentu. Studijas profesora Tālivalža DEKŠŅA ērģeļu klasē vainagojas ar maģistra grādu ērģeļspēlē. Meistarību pilnveidojusi pie profesora Ludgera LOMANA Štutgartē un ērģeļu akadēmijās Zviedrijā, Krievijā (Maskavā) un Vācijā. Piedalījusies festivālos, koncertējusi Rīgas Domā un vairākās Latvijas baznīcās. Regulāri piedalās Saulkrastu ērģeļmūzikas dienu koncertos, kā arī Latgales ērģeļu dienu labdarības koncertos un sarīkojumos. Kā pianiste ar jauniešu pūtēju orķestri „Fanfara” uzstājusies konkursos un festivālos. Ikdienā strādā par klavierspēles pedagogu un koncertmeistari Rīgas Pāvula Jurjāna mūzikas skolā.

9.augusta koncerta programma:

N.Brunss (Nicolaus Bruhns, 1665 – 1697) – Prelūdija mi minorā
J.S. Bahs (Johann Sebastian Bach, 1685 – 1750) – 6.trio sonāte ērģelēm: Vivace – Lento – Allegro

M.Tariverdijevs (Mikael Tariverdiev, 1931   -1996)  – Divas korāļu  prelūdijas no krājuma “Vecmeistarus atdarinot” (op.103)
O. Mesiāns (Olivier Messiaen, 1908 -1992) –  “Netrūdošo miesu prieks un gaišums” (Joie et Clarté des Corps Glorieux) no cikla “Netrūdošās miesas”  (Les Corps glorieux)
S. M.Vidor  ( Charles Marie Widor,1844 – 1937) – Adagio no 5. simfonijas ērģelēm
L. Vjerns  (Louis Vierne, 1870 -1937) Vestminsteres zvani (Carillon de Westminster, op.54)

Infotmāciju sagatvoja:

Gundars Venens,

Koncertcikla producents