R.Līvmane-Lindenbeka, N.Nikolovs

Svētdiena, 2015. gada 26. jūlijs plkst. 17.00

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē

Nikolajs NIKOLOVS, alts

Rudīte Līvmane-LINDENBEKA, ērģeles

Liepājas ērģeļmūzikas koncertcikla MŪZIKA DIEVNAMAM DEVĪTAJĀ koncertā ērģelniece Rudīte Līvmane-LINDENBEKA uzstāsies kopā ar altistu Nikolaju NIIKOLOVU. Abi mākslinieki 2013. gadā radījuši duetu Duo con veo ar kuru koncertējuši Vācijā, Itālijā, Norvēģijā, Austrijā, Krievijā un šovasar arī Latvijā – Rīgā, Skrīveros un 26. jūlijā arī Liepājā.

Alta un ērģeļu duets rada īpašu saskaņu ar plašām iespējām. Alta samtainais tonis un tumšais tembrs īpaši piemērots elēģiska rakstura skaņdarbiem, kā arī romantiskām melodijām. R.Līvmane-Lindenbeka Liepājas koncertam devusi nosaukumu „Muzikālie ziedi”.

Rudīte Līvmane-LINDENBEKA studējusi Latvijas Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, Libekas un Brēmenes mūzikas augstskolās Vācijā. Viņas pedagogi – prof. Larisa BULAVA, prof. Martins HAZELBEKS, prof. Haralds FOGELS, kā arī meistarklase pie prof. Hans Ola ERIKSONA.

Zinātniska interese par ērģeļmūziku un mūzikas vēsturi īstenojusi doktorantūras studijās Mūzikas akadēmijā no 2006. līdz 2009. gadam pie prof. Lolitas FŪRMANES. Lasa lekcijas par baznīcas mūzikas vēsturi starptautiskajās konferencēs Latvijā (Letonikas konference), Tallinā (2012), Drēzdenē (2014), Hamburgā (2015).

Rudīte Līvmane – Lindenbeka regulāri sniedz ērģeļkoncertus kopā ar dažādiem Berlīnes mūziķiem, savās programmās iekļaujot arī  latviešu komponistu skaņdarbus.

Nikolajs NIKOLOVS 1991. gadā ar izcilību absolvējis Maskavas Valsts konservatoriju Jurija BAŠMETA alta klasē. Students būdams viņš kļuva par Brandenburgas Simfoniķu orķestra mūziķi un no 1995. gada ir šī orķestra solists.

Kā kamermūziķis guvis īpašo balva Maksa Rēgera kamermūzikas konkursā Vācijā ar Katz Trio (2006). Dažādos sastāvos muzicējis Itālijā, ASV, Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Krievijā, Armēnijā, Austrijā un Norvēģijā.

Koncerta „MUZIKĀLIE ZIEDI” programma

1. Johans Sebastians BAHS ((Johann Sebastian Bach, 1685-1750, Vācija) – Prelūdija un fūga do mažorā (BWV 547)
2. Roberts ŠŪMANIS (Robert Alexander Schumann, 1810-1856, Vācija) – Sapņojums
3. Johans Ādolfs HASSE (Johann Adolph Hasse, 1699-1783, Vācija) – Burē un Menuets
4. Marens MARĒ (Marin Marais, 1656-1728) – Trīs senas franču dejas:

PROVANSAS deja,  JŪRNIEKU deja, BASKU deja

5. Maksis RĒGERS (Johann Baptist Joseph Maximilian Reger, 1873-1916, Vācija) – Melodija
6. Maksis RĒGERS – Molto sostenuto un Molto Vivace (no svītas altam sol minorā, op. 131 d)
7. Teodors DUBUA (François-Clément Théodore Dubois, 1837-1924, Francija) – Tokāta sol mažorā no cikla Divi skaņdarbi ērģelēm (1889)
8. Leo DELĪBS (Clément Philibert Léo Delibes, 1836-1891, Francija) – Miers no baleta „Kopēlija”
9. Francis Antons HOFMEISTERS (Franz Anton Hoffmeister, 1754-1812) – Rondo no koncerta altam un orķestrim Re mažorā

10. Oskars LINDBERGS (Oskar Fredrik Lindberg, 1887-1995, Zviedrija) – Sena psalma melodija no Dalarnas
11. Georgs MUFFATS (Georg Muffat, 1653-1704, Francija) – Toccata duo decima et ultima
12. Kamils SENSĀNS (Camille Saint-Saëns, 1835- 1921, Francija) – Gulbis

Informāciju sagatavoja:

Gundars Venens, koncertcikla producents