2026.gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras
TREŠAIS KONCERTS
12. jūlijā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

2026. gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertcikls “Mūzika dievnamam” ir pārliecinoši ieskandināts. Divas svētdienu pēcpusdienas klausītāji baudījuši izcilu mākslinieku koncertprogrammas. Kristīne Adamaite, Artis Sīmanis un Gunta Gelgote atklāja vasaras koncertdzīvi Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē ar izmeklētu latviešu mūziku, bet viesērģelnieks no Zviedrijas – Sebastians Johansons savā koncertā klausītājus aizveda zviedru mūzikas pasaulē.
12. jūlijā Liepājā viesosies Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāte – 2025 “Par mūža ieguldījumu” – ērģelniece Larisa BULAVA, muzicējot tandēmā ar soprānu Ilzi GRĒVELI – SKARAINI. Mākslinieces atskaņos izmeklētu un niansētu mūziku ērģelēm un balsij.
“Larisa Bulava ir izcila ērģelniece, cienīta un augstu vērtēta pedagoģe, māksliniece ar milzīgu atbildību pret katru nospēlēto noti, iedvesmas un apbrīnas avots jau vairāku paaudžu ērģelniekiem” – tā par mākslinieci teikusi “Lielās mūzikas balvas 2025” žūrijas priekšsēdētāja Ieva Rozenbaha.

      Larisai Bulavai izdevies izaudzināt brīnišķīgus ērģelniekus, kas priecē ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs – Ilze Reine, Edīte Alpe, Kristīne Adamaite, Jolanta Barinska, Lelde Krastiņa, Digna Markule, Iveta Pelše. Gandrīz visi viņas studenti uzstājušies arī Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertos.
      Ilze Grēvele-Skaraine ir operdziedātāja un senās mūzikas izpildītāja. Vokāli papildinājusies pie pasaulē atzītiem speciālistiem. Sadarbojusies ar VAK kori “Latvija”, Latvijas Radio kori, profesionālo PO Rīga, Nīderlandes profesionālo Baha mūzikas kamerkori, Liepājas Simfonisko orķestri u.c.
Dziedātāja guvusi klausītāju atzinību atskaņojot dažādu žanru mūziku kopā ar Latvijas ērģelniekiem I. Birģeli, A. Reini, I. Reini u.c., uzstājoties Latvijas dievnamos.
2019. gadā Ilze Grēvele-Skaraine debitējusi Barbaras lomā R. Dubras operas Suitu sāga pasaules pirmizrādē un tikusi nominēta Lielās mūzikas balvai.

Gundars Venens,
koncertcikla producents

Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”
#Kurzemeskultūrasprogramma2026
#Latviešuvēsturiskāszemes
#Kurzemesplānošanasreģions
#Valstskultūrkapitālafonds

2026.gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras
OTRAISKONCERTS
5. jūlijā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

2026. gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras atklāšanas koncertā viesojās Latvijas Lielā mūzikas balvas laureāti Kristīne Adamaite (ērģeles), Artis Sīmanis (saksofons) un Gunta Gelgote (soprāns). Mākslinieki atskaņoja mūsdienu latviešu komponistu mūziku.

5. jūlijā Liepājā ar solo koncertu viesosies zviedru ērģelnieks. Sebastians Johansons (1997), dzimis Jenčēpingā, Zviedrijā. Muzikālo karjeru izkopis pēc vidusskolas absolvēšanas. Malmes Mūzikas akadēmijā mācījies Hansa Hellstena un Karla Adama Landstrēma ērģeļu klasē un ieguvis bakalaura grādu ērģeļu un baznīcas mūzikā. S. Johansonam ir arī maģistra grāds ērģeļu spēlē, kas iegūts Stokholmas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, studējot pie profesoriem Johannesa Landgrēna, Mikaela Vālina un Stefana Terštama.
Sākot no 2023. gada jaunais ērģelnieks sāk pildīt mūzikas direktora pienākumus Sv. Marijas baznīcā Sigtūnā, netālu no Stokholmas. Viņš ir atbildīgs par baznīcas muzikālo kalpošanu un iknedēļas koncertdarbības organizēšanu. S. Johansons ir arī Sv. Marijas Moteta kora diriģents, ik gadus atskaņojot nozīmīgus kormūzikas žanra skaņdarbus.
Paralēli pienākumiem Sigtūnas Sv. Marijas baznīcā ērģelnieks regulāri uzstājas ar solo koncertiem Zviedrijā un ārzemēs, atskaņojot dažādas ērģeļmūzikas programmas daudzviet Eiropā.
Kopš 2023. gada viņš ir arī Stokholmas Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla — “Organ Space” viceprezidents.
LiepājasSv. Trīsvienības katedrālē S. Johansons atskaņos A. Gilmāna, K. SenSansa, G. Forē, O. Olssona, H. Bērensa, kā arī paša improvizāciju par zviedru
tēmu.

Gundars Venens,
koncertcikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasara – 2026

MŪZIKA DIEVNAMAM

Sv. Trīsvienības katedrālē

Liepājā esot visvairāk saulainu dienu gadā. Pludmalē varot baudīt vissmalkāko smilšu paklāju. Mūzikas pasaule piedāvā izsmalcinātus koncertus koncertzāle “Lielais dzintars” un vasaras pilnziedā arī krāšņu skaņas pārsteigumu Sv. Trīsvienības katedrālē uz tās lielākajām pasaulē nepārbūvētajām mehāniskajām ērģelēm. Jūlijā un augustā ērģeles skanēs regulāri – svētdienu pēcpusdienās. Vēsturiskajam instrumentam daudz vajadzību, tāpēc viens no koncertu skanēšanas argumentiem ir tā uzturēšana.

Tomēr, galvenais iemesls kāpēc Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles draudze ar svētdienu koncertiem pievērš uzmanību, ir pasaules mēroga dārgumi, kas atrodas Liepājā.

Koncertu sākums meklējams Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivāla norisē, kas kopš 2007. gada katedrālē risinājās septembra izskaņā. Savukārt no 2011. gada katedrāle ar vasaras koncertiem svētdienās plkst. 17.00 aicina ikvienu ērģeļmūzikas mīļotāju. 2017. gadā mainīts koncerta formāts, kurā ērģelnieks uzstājas kopā ar dziedātāju vai instrumentālistu. Šis piedāvājums ir klausītāju atzīts, tādējādi ļaujot baudīt ievērojami plašāku mūzikas repertuāru.

Ērģeļu skanējums patiešām ir muzikāli krāšņs. Un mākslinieku žests, kas koncerta izskaņā vērsts pret zeltīto ērģeļu portālu, it kā pauž: “…šī netverami skaistā mirkļa dēļ mēs esam šeit…”

Aizvadītajos gados katedrālē uzstājušies visi Latvijas aktīvi koncertējošie ērģelnieki, izvēloties muzicēt ar kādu no Latvijas izciliem dziedātājiem vai instrumentālistiem. Koncertcikls rod arī jaunus vārdus – mūziķus, kas koncertciklā “Mūzika dievnamam”  uzstājas pirmo reizi. Šādas satikšanās mūzikā klausītājus gaida arī šovasar.

Koncertcikla atklāšanā 28. jūnijā uzstāsies Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāti – Kristīei Adamaite (ērģeles), Artis Sīmanis (saksofons), muzicējam ansamblī ar izcilo soprānu Guntu Gelgoti (soprāns).

Lasīt vairāk

Senās mūzikas koncerts „Sarbievska ceļojums uz Romu“

2026. gada 19. jūnijā plkst. 19.00

Ieeja koncertā: ziedojums Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu uzturēšanai

Koncerta hronometrāža: 60 min

Galvenais atbalstītājs: Valsts kultūrkapitāla fonds

Atskaņo senās mūzikas ansamblis „Šviesotamsa“ (Lietuva, Latvija):

Rūta Vox (Vosyliūtė) – soprāns

Laura Šarova, Marianna Puriņa – baroka vijoles

Vilimas Norkūnas – ērģeles

Lasīt vairāk

Liepājas ērģeļmūzikas vasaras
NOSLĒGUMA KONCERTS
24.augustā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

         Liepājas pilsētas 400. gadskārtai veltītais ērģeļmūzikas koncertcikls izskanēs ar skaņdarbiem, kas rakstīti ērģelēm un saksofonam. Programmu noslēguma koncertam izvēlējušies Lielas Mūzikas balvas laureāti – ērģelniece Kristīne Adamaite un saksofonists Artis Sīmanis. Tajā iekļauti  J. S. Baha,  G. de Lionkūra, V. A. Mocarta, J. G. Reinbergera, R. Dubras, P. Vaska darbi.
Kristīne Adamaite Jāz. Vītola Mūzikas akadēmijā ieguvusi Maģistra grādu prof. Larisas Bulavas ērģeļklasē. Zināšanas papildinājusi Nīderlandes Enshedes Mūzikas augstskolā Nīderlandē pie profesora Heisa van Shonhovena.
2014.gadā Kristīne Adamaite ieguva Lielo mūzikas balvu  kategorijā “Par darbu ansamblī”.  Viņa daudzveidīgi muzicē kopā gan ar solistiem – Arti Sīmani, Jolantu Strikaiti-Lapiņu, Guntu Gelgoti, Ingu Šļubovsku-Kancēviču, Ēriku Kiršfeldu u.c., gan Latvijas koriem un orķestriem.
Kristīne Adamaite ir pirmatskaņotāja Riharda Dubras, Maijas Einfeldes, Ērika Ešenvalda, Kārļa Lāča, Jura Karlsona, Georga Pelēča, Pētera Vaska un daudzu citu komponistu darbiem.
​Ar koncertiem uzstājusies daudzās Eiropas valstīs, Krievijā, Austrālijā, ASV un Kanādā.
Šobrīd māca ērģeļspēli Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Ventspils Mūzikas vidusskolā un ir Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas draudzes ērģelniece.
Artim Sīmanim ir būtiska loma saksofona mākslas attīstībā Latvijā. 1991. gadā Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā viņš kļuva par jaunizveidotās saksofona klases vadītāju. 1992. gadā viņš dibināja Rīgas Saksofonu kvartetu un kļūst par starptautiskā saksofonmūzikas festivāla “Saxophonia” iniciatoru un māksliniecisko vadītāju.
Muzicējis ar visiem Latvijas profesionālās mūzikas kolektīviem, kā arī uzstājies Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā,  Vācijā, Portugālē, Kanādā, Ķīnā, ASV, Francijā, Itālijā, Izraēlā, Indijā un citviet pasaulē.
Šobrīd aktīvi koncertē ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti, ar kuru kopā ir ierakstījis četrus kompaktdiskus. Pirmatskaņojis Ērika Ešenvalda, Nika Gothama, Romualda Jermaka, Aivara Kalēja, Jura Karlsona un daudzu citu komponistu darbus. Par saksofonmūzikas popularizēšanu Artis Sīmanis 2010. gadā apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni. Viņam ir arī Francijas republikas Kavaliera pakāpes Ordenis mākslā un literatūrā.
No 2007. gada līdz 2018. gadam Artis Sīmanis bija Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors. Šobrīd – Latvijas Mūzikas akadēmijas saksofona klases profesors.

Gundars Venens,
koncertcikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasaras astotais koncerts
CERĪBU VĒJŠ. LIEPĀJA

17. augustā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertcikls tuvojas izskaņai. Vēl tikai divi koncerti. Tad pilsētas lielā jubileja būs iezīmēta arī ar ērģeļu skaņās. 17. augusta pēcpusdienā ar “Cerību vēja” noskaņām pilsētā viesosies koncertērģelniece Jolanta Barinska un soprāns Evija Martinsone. Programmā gan Bahs, Sensānss un Pjacolla, gan 20.-21.gs. latviešu komponistu skaņdarbi. Izlaižot senos nošu rakstus cauri Sv. Trīsvienības katedrāles neatkārtojamajiem reģistriem un vairāk kā 7000 stabulēm, klausītājiem tiks radīts jauns un brīnišķīgs muzikāls piedzīvojums. Mākslinieces parūpējušās arī par kādu pārsteigumu pašā koncerta izskaņā.
Jolanta Barinska 2009. gadā Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu profesores Larisas Bulavas ērģeļspēles klasē. Piedalījusies starptautiskos konkursos un meistarklasēs. Koncertējusi Vācijā, Austrijā, Zviedrijā, Nīderlandē un daudzviet Latvijas dievnamos. 2019. gada martā uzstājusies vienā no izcilākām Izraēlas koncertzālēm – ELMA mākslas centrā. Tas bija veltījuma koncerts Latvijai, atskatoties uz valstiskuma simtgadi, vienlaikus atklājot Izraēlas klausītājiem Latvijas bagātās ērģeļmūzikas tradīcijas.
Evija Martinsone ieguvusi maģistra grādu Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. Anitas Garančas operdziedāšanas klasē. Papildinājusi prasmes meistarklasēs pie Margretas Honigas, Barbru Marklundas-Pētersones, Stjuarta Stretforda un Paolo de Napoli. Latvijas Nacionālajā operā debitējusi 2005. gadā Galatejas lomā. Dziedones lomu sarakstā arī Pamina, Morgana, Barbarīna, Cerlīna, Džaneta u.c. lomas. Piedalījusies Hendeļa oratorijas “Mesija” un “Dixit Dominus”, Baha Ziemassvētku oratorijas, Mateja pasijas, Jāņa pasijas un Marka pasijas, Mocarta “Rekviēmā” u.c. darbu atskaņojumos. Māksliniece dziedājusi arī dažādos koncertuzvedumos. Saņēmusi “Latvijas Gāzes” balvu kā labākā operas soliste 2011./2012. gada sezonā. Kopš 2007. gada Evija Martinsone ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēja.

Gundars Venens,
koncertcikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasaras septītais koncerts

MOCARTS UN LAIKABIEDRI

10. augustā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertcikla septītais koncerts, kam dots nosaukums “Mocarts un laikabiedri”, izskanēs klasicisma zīmē ar komponistu Mocarta, Haidna, Mītela un  Hendeļa mūziku. Tas ir laikmets, kad  Liepājā tika būvētas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles savā sākotnējā veidolā. Toreiz gan tikai ar 36 reģistriem, kad ne tuvu nebija iespējams  panākt to grandiozo skanējumu, kādu dzirdam šodien ar 131 reģistra iespējām. Koncertērģelniece Ilze Reine un jaunais, daudzsološais soprāns Annija Kristiana Ādamsone izveidojušas īpašu svētku mūzikas programmu pilsētai tās 400-gadē un, protams, arī dievnamam!

Ilze REINE maģistra grādu ērģeļspēlē ieguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. Larisas Bulavas klasē. Studējusi arī Baznīcas Mūzikas augstskolā Herfordē, Vācijā. Papildinājusi zināšanas Štutgartes ērģeļakadēmijas kursos, Hārlemas un Leipcigas ērģeļakadēmijā pie Jona Laukvika, Ludgera Lomana, Evalda Koimana, Olivjē Latrī. Improvizācijas prasmes apguvusi pie Jirgena Esla un Pētera Pleņavska.

I.Reine ir Rīgas Sv. Jāņa baznīcas ērģelniece, kora diriģente un mūzikas dzīves vadītāja. Koncertējoša mūziķe un ērģeļspēles pasniedzēja.

Līdztekus ērģeļu solo programmām sadarbojusies ar Latvijas profesionālajiem kolektīviem – Latvijas Radio kori, Valsts Akadēmisko kori Latvija u.c. Ērģeļu duetos uzstājas ar dzīvesbiedru Aigaru Reini. Koncertējusi daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un Izraēlā.

Annija Kristiana ĀDAMSONE ceļu uz operas skatuvi sāka jau desmit gadu vecumā, kad Latvijas Nacionālajā operā atveidoja zēnu Mocarta operā “Burvju flauta”.

Muzikālo izglītību jaunā dziedātāja uzsāka Rīgas Doma kora skolā. Pēc tam studēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur prof. Antras Jankavas klasē ieguva bakalaura grādu. Pēc tam seko studijas Štutgartes Mūzikas un mākslas augstskolā prof. Ulrikes Sonntaga klasē, kas vainagojās ar maģistra grādu operas mākslā. Akadēmisko gadu laikā jaunais soprāns papildināja meistarību pie daudziem pasaulslaveniem māksliniekiem un pedagogiem.

Operas soliste Annija Ādamsone ir daudzpusīga māksliniece. Aktīvi darbojas arī oratoriju, senās mūzikas, kamermūzikas un laikmetīgās mūzikas žanros. 2023. gadā Štutgartē viņa dziedāja  K. Orfa “Karmīna Burana” un J. Brāmsa “Rekviēmu”, G. Forē “Rekviēmu” Štutgartes Valsts teātrī un A. Dvoržāka “Stabat Mater” Senmišela baznīcā Luksemburgā.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasaras Sestais koncerts

3.augustā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

Turpinot svinēt Liepājas 400. gadskārtu, Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertcikla kārtējā koncertā skanēs ievērojamā latviešu klasiķa Alfreda Kalniņa Svīta čellam un ērģelēm. Komponists Liepājā dzīvoja un  strādāja vairākus gadus un pilsētā pie jūras komponēja savu operu “Baņuta”. Ērģelniece Simona Sunepa un čelliste Lauma Liepiņa svētku programmā  iekļāvušas arī mūzikas šedevrus no 18.gs līdz mūsdienām – Mītels, Respīgi, Raters, Štams, Vasks.

Simona SUNEPA apbalvota ar mecenātu Ivara un Anitas Gaides balvu par spilgtu radošo darbību studiju periodā. 2016. gadā viņas studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā vainagojās ar maģistra grādu profesores Larisas Bulavas ērģeļu klasē. Jaunā ērģelniece papildinājusies meistarklasēs pie atzītiem ārzemju ērģelniekiem. Uzstājusies daudzviet Latvijā un Lietuvā, Polijā, Nīderlandē, Maltā un Krievijā. Ikdienas darbos Simona Sunepa saistīta ar ērģeļspēles mācīšanu mūziku mīlošiem jauniešiem Saldus mūzikas skolā un Ventspils Mūzikas vidusskolā.

Lauma Liepiņa čella spēli apguvusi profesora Māra Villeruša klasē. Maģistrantūrā pie Ilzes Grudules apguvusi baroka čella spēli, kā arī darbojusies baroka orķestrī Collegium musicum Rīga.

Kopš 2014. gada spēlē senās mūzikas ansamblī Ludus.  Sākotnēji kā baroka čelliste, bet pēc tam arī viola da gamba atskaņošanā. Lauma Liepiņa ir čella spēles pedagogs.

Gundars Venens,

koncertcikla producents