Liepājas ērģeļmūzikas vasaras septītais koncerts

MOCARTS UN LAIKABIEDRI

10. augustā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertcikla septītais koncerts, kam dots nosaukums “Mocarts un laikabiedri”, izskanēs klasicisma zīmē ar komponistu Mocarta, Haidna, Mītela un  Hendeļa mūziku. Tas ir laikmets, kad  Liepājā tika būvētas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles savā sākotnējā veidolā. Toreiz gan tikai ar 36 reģistriem, kad ne tuvu nebija iespējams  panākt to grandiozo skanējumu, kādu dzirdam šodien ar 131 reģistra iespējām. Koncertērģelniece Ilze Reine un jaunais, daudzsološais soprāns Annija Kristiana Ādamsone izveidojušas īpašu svētku mūzikas programmu pilsētai tās 400-gadē un, protams, arī dievnamam!

Ilze REINE maģistra grādu ērģeļspēlē ieguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. Larisas Bulavas klasē. Studējusi arī Baznīcas Mūzikas augstskolā Herfordē, Vācijā. Papildinājusi zināšanas Štutgartes ērģeļakadēmijas kursos, Hārlemas un Leipcigas ērģeļakadēmijā pie Jona Laukvika, Ludgera Lomana, Evalda Koimana, Olivjē Latrī. Improvizācijas prasmes apguvusi pie Jirgena Esla un Pētera Pleņavska.

I.Reine ir Rīgas Sv. Jāņa baznīcas ērģelniece, kora diriģente un mūzikas dzīves vadītāja. Koncertējoša mūziķe un ērģeļspēles pasniedzēja.

Līdztekus ērģeļu solo programmām sadarbojusies ar Latvijas profesionālajiem kolektīviem – Latvijas Radio kori, Valsts Akadēmisko kori Latvija u.c. Ērģeļu duetos uzstājas ar dzīvesbiedru Aigaru Reini. Koncertējusi daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un Izraēlā.

Annija Kristiana ĀDAMSONE ceļu uz operas skatuvi sāka jau desmit gadu vecumā, kad Latvijas Nacionālajā operā atveidoja zēnu Mocarta operā “Burvju flauta”.

Muzikālo izglītību jaunā dziedātāja uzsāka Rīgas Doma kora skolā. Pēc tam studēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur prof. Antras Jankavas klasē ieguva bakalaura grādu. Pēc tam seko studijas Štutgartes Mūzikas un mākslas augstskolā prof. Ulrikes Sonntaga klasē, kas vainagojās ar maģistra grādu operas mākslā. Akadēmisko gadu laikā jaunais soprāns papildināja meistarību pie daudziem pasaulslaveniem māksliniekiem un pedagogiem.

Operas soliste Annija Ādamsone ir daudzpusīga māksliniece. Aktīvi darbojas arī oratoriju, senās mūzikas, kamermūzikas un laikmetīgās mūzikas žanros. 2023. gadā Štutgartē viņa dziedāja  K. Orfa “Karmīna Burana” un J. Brāmsa “Rekviēmu”, G. Forē “Rekviēmu” Štutgartes Valsts teātrī un A. Dvoržāka “Stabat Mater” Senmišela baznīcā Luksemburgā.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Liepājas ērģeļmūzikas vasaras Sestais koncerts

3.augustā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

Turpinot svinēt Liepājas 400. gadskārtu, Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertcikla kārtējā koncertā skanēs ievērojamā latviešu klasiķa Alfreda Kalniņa Svīta čellam un ērģelēm. Komponists Liepājā dzīvoja un  strādāja vairākus gadus un pilsētā pie jūras komponēja savu operu “Baņuta”. Ērģelniece Simona Sunepa un čelliste Lauma Liepiņa svētku programmā  iekļāvušas arī mūzikas šedevrus no 18.gs līdz mūsdienām – Mītels, Respīgi, Raters, Štams, Vasks.

Simona SUNEPA apbalvota ar mecenātu Ivara un Anitas Gaides balvu par spilgtu radošo darbību studiju periodā. 2016. gadā viņas studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā vainagojās ar maģistra grādu profesores Larisas Bulavas ērģeļu klasē. Jaunā ērģelniece papildinājusies meistarklasēs pie atzītiem ārzemju ērģelniekiem. Uzstājusies daudzviet Latvijā un Lietuvā, Polijā, Nīderlandē, Maltā un Krievijā. Ikdienas darbos Simona Sunepa saistīta ar ērģeļspēles mācīšanu mūziku mīlošiem jauniešiem Saldus mūzikas skolā un Ventspils Mūzikas vidusskolā.

Lauma Liepiņa čella spēli apguvusi profesora Māra Villeruša klasē. Maģistrantūrā pie Ilzes Grudules apguvusi baroka čella spēli, kā arī darbojusies baroka orķestrī Collegium musicum Rīga.

Kopš 2014. gada spēlē senās mūzikas ansamblī Ludus.  Sākotnēji kā baroka čelliste, bet pēc tam arī viola da gamba atskaņošanā. Lauma Liepiņa ir čella spēles pedagogs.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

SVĒTKU MŪZIKA PILSĒTAI UN DIEVNAMAM 

Liepājas ērģeļmūzikas vasaras piektais koncerts “LIEPĀJAS VĒJŠ”

27.jūlijā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē 

Vai Liepāja savas pilsētas iedzīvotājiem un jo īpaši tās viesiem, liek sajusties kā vēju un dzintaru pilsētas apmeklētājiem? Tie ir jauki stereotipi, jo vējš te valda no jūras puses un rudens vētras gādā arī par dzintara gabaliņiem krastā. Tomēr Liepāja ir arī mūzikas pilsēta: vecākais simfoniskais orķestris Baltijā, lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē un tādējādi  uzskaitījumu varētu turpināt.

Ērģelnieka Jāņa Karpoviča saknes arī veidojusi Liepāja. Savā koncertā “Liepājas vējš” mūziķis iecerējis programmu kopā ar trombonistu Kristapu Malahovski un trompetistu Jāni Ivuškānu. Lielisku mūziķu radīts krāšņas kopskaņas koncerts!

Programmā – Hans-Andrē Štams, Sezārs Franks, Johans Sebastians Bahs, Mihaels Pretorius, Georgs Filips Telemāns, Jānis Karpovičs.

JĀNIS KARPOVIČS ir Rīgas Sv. Alberta baznīcas un Salaspils Rožukroņa Dievmātes katoļu baznīcas ērģelnieks, viens no Latvijas Ērģelnieku Ģildes biedriem, kā arī koncertējošs pianists un kamermūziķis. Papildinājis ērģeļspēles prasmes meistarklasēs pie Jirgena Esla, Kristofa Boserta, Hansa Davidsona un Ludgera Lomana. Īpašu uzmanību J.Karpovičs pievērš koncertiem Latvijas dievnamos.

Kristaps MALAHOVSKIS trombona spēli apguvis no astoņu gadu vecuma. Studējis pie trombona spēles prof. Boļeslava Voļaka. Muzicējis ar LNSO un uzstājies kā solists. Spēlējis pūtēju orķestrī RĪGA un kamerorķestrī Sinfonietta Rīga.
Konkursa “Wind stars” laureāts. Piedalījies “Valda Vikmaņa Latvijas jauno mūziķu” konkursā.

Jānis IVUŠKĀNS maģistra grādu ieguvis Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Pilnveidojies meistarklasēs pie Dānijas Karaliskās Operas koncertmeistara Ketila Kristensena, Nīderlandes Enshēdes Mūzikas akadēmijā pie Reijera Dorejsteina un Tenija Kievica. Piedalījies festivālos un konkursos Beļģijā, Šveicē, Itālijā, Polijā, Čehijā, Vācijā.

Sadarībā ar grupu MESA aranžējis koncertu programmas, kas atskaņotas kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

SVĒTKU MŪZIKA PILSĒTAI UN DIEVNAMAM

Ceturtais koncerts

20. jūlijā plkst. 17.00

Turpinoties ērģeļmūzikas vasaras koncertiem Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, arī 20. jūlijā skanēs latviešu komponistu mūzika. Arvīds Žilinskis, Rihards Dubra, Jānis Lūsēns, Ēriks Ešenvalds, Helmers Pavasars, Dzintra Kurme-Gedroica. Programmā būs solo skaņdarbi ērģelēm un duetam ar balsi. Šī mūzika ļaus pakavēties domās arī par Liepāju, kas šogad svin savu lielo jubileju. Koncertērģelniece Baiba Ozoliņa un mecosoprāns Ginta Gudjāne šo koncertu velta vēju un mūzikas pilsētai – Liepājai.

Baibai Ozoliņai ir maģistra grāds ērģeļspēlē, kas iegūts Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā prof. Vitas Kalnciemas klasē. Papildinājusies meistarklasēs Amsterdamā pie Žaka Ortmersena, Vācijā pie Hansa Davidsona un Bena Ostena, kā arī pie ievērojamā zviedru ērģelnieka Hansa Ūles Eriksona. Regulāri muzicē Latgales Ērģeļu dienu koncertos, koncertējusi Igaunijas un Lietuvas baznīcās. Šobrīd – ērģeļspēles skolotāja Daugavpils un  Jēkabpils mūzikas vidusskolās.

Ginta Gudjāne studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, bet maģistra grādu ieguvusi Latvijas Universitātē Izglītības vadībā. Šobrīd – vokālais pedagogs, dziesmu aranžētāja. Labprāt iesaistās dažādos projektos, kas paplašina dziedātājas skatuves pieredzi. Daudz muzicē Dievnamos, piepildot garīgumu ar ērģeļu skaņu varenumu.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Trešais koncerts – “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”

13.jūlijā plkst. 17.00

Turpinot Liepājas 400-gades svētku koncertu sēriju, 13. jūlijā skanēs mūzika, kas radīta pilsētai, kurā piedzimst vējš. Un tā nešaubīgi ir Liepāja. Koncertērģelnieces Larisas Carjkovas un tenora Jura Vizbuļa  izvēlētās programmas pamatā ir komponistu – liepājnieku mūzika.

No pašiem akadēmiskās mūzikas pirmsākumiem – Alfrēda Kalniņā pirmā profesionālā ērģeļu opusa, līdz pat cilvēku iemīļotajām, populārās mūzikas žanra dziesmām, neparastā aranžējumā – ērģelēm un balsij. Koncerts veltīts vējainajai pilsētai, kura mūžīgi mainās jūras un balto viļņu stihijā. Pilsētā, kurā piedzimst vējš, vienmēr skan mūzika – tik dažāda un tomēr vienota, mīlestības pilnā vēstījumā Latvijai.

13. jūlija koncertprogrammā skanēs Alfr. Kalniņa, T. Ķeniņa, Im. Kalniņa, P. Vaska, J. Lūsēna un U. Mahilēviča mūzika.

Larisa Carjkova  Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studējusi ērģeļspēli un ieguvusi maģistra grādu profesora Tālivalža Dekšņa klasē. Meistarību papildinājusi Štutgartes Mūzikas un drāmas augstskolā pie profesora L. Lomana. Māksliniece sadarbojas ar dažādiem  solistiem, koriem un orķestriem, regulāri  uzstājās  Rīgas Domā un citviet Latvijā un ārzemēs. 

Juris Vizbulis absolvējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju asoc. prof. Andžellas Gobas vokālajā klasē. Izglītojies arī Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā un veiksmīgi uzstājies vairākos starptautiski atzītos mūziklos, tostarp L. Bersntaina mūziklā Vestsaidas stāsts Tonija lomā.

Viņam ir vairākas operlomas, nozīmīgs repertuārs arī kamermūzikā un garīgās mūzikas programmās balsij un ērģelēm. Sadarbībā ar franču ērģelniekiem latviešu tenors koncertējis vairākās Francijas baznīcās.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

SVĒTKU MŪZIKA PILSĒTAI UN DIEVNAMAM

Otrais koncerts – 6. jūlijā plkst. 17.00

Liepājas Trīsvienības katedrāles ērģeļu būves pirmssākumi rodami tālajā baroka laikmetā. No 1778. līdz 1779. gadam ērģeles ar skaisto zelta prospektu būvējis slavenais ērģeļu būves meistars Heinrihs Andreass Konciuss.

1. S. Bahs personīgi bija pazīstams ar Konciusu un atzinīgi vērtēja meistara talantu. Ir tikai divas vietas Latvijā, kur līdz mūsdienām ir saglabājies Konciusa mantojums – Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē un Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē. Tieši Liepājas katedrāles nepārbūvētajās ērģelēs saglabājušies 12 vēsturiskie skaņu reģistri. Lai izceltu vēsturisko skanējumu, ērģelniece Ilona Birģele savai programmai meklējusi baroka laikmeta pērles. Koncertam dots nosaukums “Senatnes elpa”, ko māksliniece atskaņos kopā ar baritonu Džozefu Lia no Maltas.

          Džozefs Lia ir absolvējis mūzikas katedru Maltas Universitātē. R.Korsakova Sanktpēterburgas Valsts konservatorijā ieguvis maģistra grādu izpildītājmākslā. Viņš atveidojis baritona lomas Verdi, Mocarta, Čaikovska, Guno, Rosīnī, Pučīnī u.c. komponistu  operās. Džozefs Lia uzstājies kā solists un kamermūzikas sastāvos. Piedalījies vairākos starptautiskos mūzikas festivālos.

          Ilona Birģele  ir starptautiski atzīta ērģelniece, vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku „Latvija – ērģeļu zeme” dibinātāja un vadītāja, kas rūpīgi izloloto festivālu organizē  daudzus gadus.

Ērģelniece ir bieža viešņa Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertos. Regulāri uzstājas Rīgas Domā, kā arī citviet Latvijā. Sadarbojusies ar koriem un ievērojamiem solistiem – Paulu Šūmani, Arti Gāgu, Ilonu Bageli, Evitu Zālīti, Krišjānii Norveli, Ingu Šļubovsku, Ilzi Grēveli-Skaraini u.c.  

6. jūlija koncertā “Senatnes elpa”, sadarbībā ar Džozefu Lia skanēs J.S.Baha, G.F.Hendeļa, F.Durantes T.Albinoni, J.Franka un V.Vavikova (Dž.Kačīni) mūzika.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

SVĒTKU MŪZIKA PILSĒTAI UN DIEVNAMAM

Liepājas 400-gades ērģeļmūzikas vasara

Viena no skaistākajām Latvijas pilsētām – Liepāja – š0gad svin  400. gadskārtu, kopš parakstīts akts par pilsētas tiesību atzīšanu. Martā ar krāšņiem koncertiem un sarīkojumiem iesākās svinēšana un tādā noskaņā tiks aizvadīts svētku gads.

Iebraucot Vecliepājā no kanāla puses, viens no pilsētas panorāmas skaistākajiem elementiem neapšaubāmi ir Sv. Trīsvienības katedrāle. Ērģeles, kas iebūvētas dievnamā, liek elpai aizrauties ne tikai no krāšņā zelta stabuļu ietvara, bet to lieluma, interesantās tapšanas vēstures, vizuālā un muzikālā skaistuma, kas joprojām saista gan ērģelniekus, gan arī klausītājus. Un kā nu ne, liepājnieki lepojas ar pasaulē lielākajām nepārbūvētajām mehāniskajām ērģelēm, kuras sastāv no 131 reģistra, četriem manuāļiem un vairāk nekā 7000 stabuļu… Gatavojoties pilsētas 400 gadei, arī Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle savu ikgadējo vasaras ērģeļmūzikas koncertciklu iecerējusi tā, lai koncertu programmās ieskanētos arī pa kādam liepājnieku un pilsētai pietuvināto komponistu skaņdarba.

Koncertcikla atklāšana notiks 29. jūnijā plkst. 17.00. Ērģelniece Ilze Barlo un operas soprāns Marlēna Keine sagatvojušas krāšņu programmu – no baroka un romantiskās mūzikas līdz mūsdienu mūzikas pērlēm: Baha, Franka, Rēgera, Vilberga, Hovlanda un latviešu komponistu Dubras un Ešenvalda skanīgajiem opusiem.

Ilze Barlo ieguvusi maģistra grādu ērģeļspēlē J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora T. Dekšņa klasē. Zināšanas papildinājusi pie pazīstamiem Eiropas ērģelniekiem – Hansa Ūlas-Ēriksona, Hansa Davidsona, Martina Zandera u.c. 

Koncertējusi Eiropas valdstīs un  ASV.  Regulāri uzstājas Rīgas Domā un daudzos Latvijas dievnamos.

Operas soprāns Marlēna Keine ar izcilību absolvējusi Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmiju. Maģistrantūras programmā studējusi arī Hansa Eislera Mūzikas akadēmijā Berlīnē.

Vairāku starptautisku konkursu laureāte, ar panākumiem piedalījusies vokālistu konkursos Latvijā, Zviedrijā, ASV un citviet. Dziedātājas koncertrepertuārs ietver 20. un 21. gadsimta vokālo mūziku, latviešu, krievu, spāņu, franču, vācu, itāļu kamermūziku un baroka mūziku.

Nākošajos jūlija un augusta svētdienu pēcpusdienu koncertos uzstāsies daudzi Latvijā atzīti mākslinieki.

6. jūlijā – ērģelniece Ilona BIRĢELE un maltiešu baritons Džozefs LIA, 13. jūlijā – ērģelniece Larisa CARJKOVA un tenors Juris VIZBULIS, 20. jūlijā – ērģelniece Baiba OZOLIŅA un mecosoprāns Ginta GUDJĀNE, 27. jūlijā – ērģelnieks Jānis KARPOVIČS ansamblī ar trompetistu Kristapu MALAHOVSKI un trombonistu Bruno ANČĀNU, 3. augustā – ērģelniece Simona SUNEPA un čelliste Lauma LIEPIŅA, 10. augustā – ērģelniece Ilze REINE un soprāns Annija Kristiāna ĀDAMSONE, 17. augustā – ērģelniece Jolanta BARINSKA un soprāns Evija MARTINSONE.

Liepājas 400-gades ērģeļmūzikas vasara noslēgsies 24. augustā ar ērģelnieces Kristīnes ADAMAITES un saksofonista Arta SĪMAŅA kopīgo muzicēšanu.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Sestdien, 7.jūnijā plkst.17:00 Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē skanēs ērģeļmūzikas koncerts, kurā koncertēs  ērģelnieks no Ungārijas – Čaba Naģs Taši (Csaba Nagy Tasi). Koncerts tiek rīkots sadarbībā ar Ungārijas vēstniecību Latvijā. Šajā – 7.jūnija dienā un naktī Ungārijā un ārpus tās tiek organizēti dažādu ungāru ērģelnieku koncerti.

1991. gadā dzimušais Čaba Taši ir viens no daudzpusīgajiem Ungārijas klasiskās mūzikas talantiem. Pēc Zoltāna Kodāja (Kodály Zoltán) mūzikas skolas absolvēšanas Kečkemētā (Kecskemét) viņš ieguva maģistra grādu ērģeļspēlē un pasniedzēja diplomu Ferenca Lista Mūzikas akadēmijā Budapeštā. Viņa diplomkoncertu Bēlas Bartoka (Bartók Béla) Nacionālajā koncertzālē 2018. gadā vērtēja tādi profesori kā Lāslo Fašangs (Fassang László), Jānošs Pālūrs (Pálúr János), Ištvāns Ruperts (Ruppert István) un Balāžs Sabo (Szabó Balázs). Mūziķis studējis arī klavierspēli pie Ilonas Pruņi (Prunyi Ilona). Čaba nepārtraukti pilnveido savas profesionālās zināšanas un izpildītāja prasmes, piedaloties meistarklasēs dzimtenē, Vācijā, Francijā. Viņam divkārt piešķirta Annijas Fišeres izpildītāju stipendija (2020. un 2021. gadā).

Lasīt vairāk

15. septembrī 3 vietās Liepājā:
    Wiktorijā, Valhallā un sv. Trīsvienības baznīcā norisināsies

– DŽEZA NAKTS –

3 dažādi izcilu mūziķu sastāvi – 3 koncerti un kopīgs GRAND JAM SESSION

16:00 Liepājas Svētās Trīsvienības Katedrāle Gregoriskas improvizācijas / nordic jazz
Harijs Ločmelis – trompete
Rūdolfs Stikuts – ērģeles

18.00 Valhalla Wine & Coffee
ECHOES OF EARTH / free, spiritual
Terēze Anna Poģina – balss, perkusijas
Mārcis Krišjānis Krastiņš – saksofons
Bogdans Mihailovs – klavieres
Markuss Leikums – bungas
Marija Rebčinska – kontrabass

20.00 k/n Wiktorija
KĀRLIS AUZIŅŠ QUARTET
contemporary / nordic jazz
Kārlis Auziņš – saksofoni
Edvīns Ozols – kontrabass
Artur Tuznik (PL) – klavieres
Simon Olderskog Albertsen (NO) – bungas

22.00 k/n Wiktorija
GRAND JAM SESSION

BIĻETE UZ VISIEM KONCERTIEM 15 EIRO

Atsevišķi biļešu cenas:
Katedrāle – 5 eiro
Valhalla – 7 eiro
Wiktorija – 10 eiro­

Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertcikla

“Mūzika dievnamam” noslēguma koncerts

“Zelta baroks”

2024.gada ērģeļmūzikas vasara “Mūzika dievnamam” liepājniekiem un pilsētas viesiem dāvāja daudz skaistu un neaizmirstamu mirkļu. Kopš koncertcikla dibināšanas, šīs vasaras koncerti piedzīvojuši vislielāko klausītāju apmeklējumu.

25.augustā plkst. 17.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē izskanēs šī gada noslēguma koncerts ar nosaukumu “Zelta baroks”. Ērģelniece Diāna Jaunzeme Portnaja un baritons Rihards Millers koncerta programmu veidojuši, iekļaujot Johana Sebastiāna Baha, Georga Fridriha Hendeļa un Antonio Vivaldi krāšņo mūziku. Kur vēl, ja ne Sv. Trīsvienības katedrālē?! Lai zeltainās ērģeļu stabules un greznais altāris ir kā skaista scenogrāfija priecīgi svinīgajai baroka laikmeta skaņas pasaulei un šīs vasaras ērģeļmūzikas tradīcijas izskaņai.

Diāna Jaunzeme-Portnaja J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu mūzikā un bakalaura grādu ērģeļspēlē prof. Tālivalda Dekšņa klasē. Studējusi arī Holandes konservatorijā „Saxion Hogeschool Enschede” un „Zviedrijas Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā”.

VII Starptautiskā Hanzas pilsētu ērģelnieku konkursa Elburgā un Kampenā laureāte.

Sniegusi koncertus Lietuvā, Slovēnijā, Ungārijā, Austrijā, Zviedrijā, Somijā, Ukrainā u.c.

Rihards Millers Latvijas Mūzikas akadēmijā studējis prof. Anitas Garančas un lektora Krišjāņa Norveļa vokālajās klasēs. Papildinājies vairākās meistarklasēs Eiropā.

Alīdas Vānes Starptautiskā jauno vokālistu konkursa laureāts, kā arī  Klaudija Taevas Starptautiskā Jauno operdziedātāju konkursa Igaunijā laureāts un speciālbalvas ieguvējs par labāko Franča Šūberta  “Ave Maria” interpretāciju.

Kopš 2014. gada Rihards Millers ir Latvijas Nacionālās operas solists. Viņa repertuārā daudz nozīmīgu lomu. Piedalījies vairākos muzikālos projektos, atskaņojot lielas formas darbus.

“Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programma 2024” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma””.

Gundars Venens,

koncertcikla producents