Senās mūzikas koncerts „Sarbievska ceļojums uz Romu“

2026. gada 19. jūnijā plkst. 19.00

Ieeja koncertā: ziedojums Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu uzturēšanai

Koncerta hronometrāža: 60 min

Galvenais atbalstītājs: Valsts kultūrkapitāla fonds

Atskaņo senās mūzikas ansamblis „Šviesotamsa“ (Lietuva, Latvija):

Rūta Vox (Vosyliūtė) – soprāns

Laura Šarova, Marianna Puriņa – baroka vijoles

Vilimas Norkūnas – ērģeles

Ansamblis “Šviesotamsa” iepazīstina ar 17. gs. dzejnieka Mateja Kazimira Sarbievska (Maciej Kazimierz Sarbiewski) personību, kurš tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem latīņu valodā rakstošajiem Eiropas dzejniekiem. Viņš dzimis 1595. gadā Polijā, taču viņa dzīve cieši saistīta ar Viļņu un Lietuvu. Šajā koncertprogrammā dzejnieka darbi tiek apvienoti ar viņa laikmeta mūziku, kas atspoguļo trīs viņa dzīves posmus Viļņā, Vāsu galmā un Romā.

1612. gadā Sarbievskis iestājās jezuītu noviciātā Viļņā pie Sv. Ignācija baznīcas. Muzikālais konteksts: Diomedes Cato – karaļa Sigismunda Vāsas kapelas komponists – ar savu kora skaņdarbu “Ave maris stella” ievada renesanses mūzikas pasauli, kuru jaunībā varēja dzirdēt Sarbievskis.

Otrais posms saistīts ar Itāliju – 1622. gadā viņš devās uz Romu turpināt studijas. Tur viņa dzeja izpelnījās kardināla Barberini un pāvesta Urbana VIII uzmanību. Šeit skanēja agrīnā baroka komponistu mūzika: G. Kapspergers, F. Kačīni, V. Macoki u.c.

Trešais posms – 1635. gadā Sarbievskis kļuva par Viļņas Sv. Jāņa baznīcas garīdznieku un vienlaikus arī karaļa Vladislava Vāsas galma garīdznieku. Šajā laikā īpaši nozīmīgs ir itāļu komponista Frančesko Anerio sakrālās mūzikas mantojums. Programmā skanēs arī instrumentālie darbi vijolēm – G. Fontana, M. Učellīni un A. Subisati sonātes.

Par ansambli:

Ansamblis “Šviesotamsa” (it. Chiaroscuro) tika dibināts 2014. gadā. Visi trīs ansambļa dalībnieki un dibinātāji – Rūta Vosyliūtė (baroka vokāls), Ieva Baublytė (flautas, gotiskā arfa) un Vilimas Norkūnas (klavesīns, ērģeles) – specializētās senās mūzikas studijas ir pabeiguši dažādās valstīs (Itālijā, Šveicē un Austrijā). Mūziķus vieno kopīga vēlme attīstīt Lietuvā Rietumeiropā iegūtās zināšanas un pieredzi senās mūzikas jomā. Šai programmai, kas veltīta dzejniekam M. K. Sarbievskim, pievienojušās arī vijolnieces.

Ansambļa nosaukums “Šviesotamsa” (gaisma un tumsa) nāk no baroka laikmeta estētikas. Spēcīgu jūtu, emociju un kontrastējošu noskaņu izpausme caur gaismu un tumsu ir raksturīga visai baroka mākslai – no Karavadžo gleznām līdz recitar cantare stilam Džulio Kačīni, Klaudio Monteverdi un citu komponistu mūzikā. Ansamblis vairākkārt uzstājies starptautiskos senās mūzikas festivālos – “Banchetto musicale” un Marco Scacchi festivālā, kā arī koncertējis Latvijā festivālos “Vivat Curlandia!” un Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un dejas festivālā. Ir izveidotas vairākas koncertprogrammas, tostarp “Prūsijas hercogistei 500”, “(Ne)iepazītais Simons Daks”, “Air de cour”, “Canticum canticorum” u.c.