2026. gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras “MŪZIKA DIEVNAMAM” 

koncerts “VELTĪJUMS BALTIJAI” 

23. augustā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

            Liepājas ērģeļmūzikas vasaras – 2026 deviņu koncertu koncertcikls “MŪZIKA DIEVNAMAM” pietuvojies izskaņai. Pēdējais koncerts Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē izskanēs 23. augustā, kas ne tikai Latvijai bet arī Baltijai ir īpašs datums. Tā ir diena, kad miljons roku sadevās ciešā spiedienā un pateica NĒ dzīvei padomiskajā savienībā. Noslēguma koncerta satura autore ir koncertērģelniece Vita Kalnciema. Viņa programmu izveidojusi ar virsrakstu “VELTĪJUMS  BALTIJAI”. Tas ietver Latvijas, Lietuvas un Igaunijas komponistu skaņdarbus solo ērģelēm un duetam ar soprānu. Vitai Kalnciemai noslēguma koncertā pievienosies arī soprāns Laura Kancāne. Klausītāji dzirdēs Alfr.Kalniņa, P.Vaska, A.Perta, R.Tobiasa, J. Āvika, M.Zariņa, R.Jermaka, M.Čurļoņa un A.Kalēja mūziku.

Vita KALNCIEMA ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, no 2008. gada – Ērģeļu klases vadītāja. Rīgas evaņģēliski luteriskās Jēzus baznīcas titulārērģelniece latviešu un vācu draudzēs kopš 1985. gada. Papildinājusies meistarklasēs pie pasaulē atzītiem ērģeļmūzikas interpretiem – G. Bovē, L. Roga, L. Lomana, E. Koimana, L. Krēmera, I. Ellas, P. Kožēna, H. Fogela, B. Bartelinka, H. Ūlas-Eriksona u. c. Vairāku starptautisko ērģelnieku konkursu laureāte.

Laura KANCĀNEI ir Maģistra grāds operdziedāšanā. Pirmās operu lomas saistījās ar Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudiju „Figaro”, kur viņa atveidoja Smilšu vīriņu E. Hamperdinka operā „Ansītis un Grietiņa”, Diānu Ž. Ofenbaha operetē „Orfejs pazemē”, Džildu Dž.Verdi operā „Rigoleto”, u.c. lomas. Aktīvi sadarbojusies ar Latvijas Operetes fondu.

Latvijas Nacionālajā operā debitējusi Madaļas lomā Zigmāra Liepiņa operā „Turaidas roze”. Ar koncertērģelnieci Vitu Kalnciemu muzicējusi Rīgas Domā un Jēzus baznīcā. Uzstājusies uz dažādām Latvijas skatuvēm – kultūras pilī „Ziemeļblāzma” „VEF”,  „Lielajā ģildē”, LU „Lielajā aulā”, koncertzālē „Liepājas dzintars” un citviet Latvijā.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”

#Kurzemeskultūrasprogramma2026
#Latviešuvēsturiskāszemes
#Kurzemesplānošanasreģions
#Valstskultūrkapitālafonds

Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas de  facto 35

Gadadienai veltītie pasākumi

Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas de  facto .  1991. gada 21. augustā neveiksmīgā PSRS militārā apvērsuma mēģinājuma jeb Augusta puča laikā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma Konstitucionālo likumu “ Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Šajā dienā Latvija atguva faktisko neatkarību, paužot skaidru izvēli atgriezties demokrātisko Rietumvalstu saimē.  Ar Konstitucionālā  likuma  pieņemšanu tika izbeigts pārejas periods un 1922. gadā pieņemtā Satversme kļuva par vienīgo Latvijas valsts konstitucionālo pamatu.

1991. gada 21. augusts simboliski kalpo arī kā atgādinājums par tolaik izvirzītajiem mērķiem, kurus Latvijas pilsoņi un politiķi bija gatavi pašaizliedzīgi aizstāvēt. Pēc Konstitucionālā likuma pieņemšanas sākās Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas starptautiskā atzīšana, kam sekoja uzņemšana EDSO un ANO, kā arī citās starptautiskajās organizācijās.

Atzīmējot Latvijas atjaunošanas de facto 35 gadadienu, Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle un Latvijas Nacionālais arhīvs aicina uz šim notikumam veltītu piemiņas aizlūgumu, ērģeļmūzikas koncertu un LNA izstādes “Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību un NATO” atklāšanu. Būsiet mīļi gaidīti Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē 2026. gada 21. augustā pl.18:00.  Aizlūgumu vadīs mācītājs Ojārs Freimanis. Koncertā spēlēs ērģelniece Maija Zaķis. Izstādi atklās LNA eksperte starptautiskās sadarbības jomā Meldra Usenko.

Izstādi LNA veidojis (2024) atzīmējot 20. gadadienu kopš Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Tā iepazīstina ar nozīmīgākajiem notikumiem un personībām šajā sarežģītajā darbā. Pievienošanās ES līdztekus ceļam uz dalību NATO tika uzskatīta par Latvijas izdzīvošanas, drošības un ekonomiskās attīstības garantiju. Iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO 2004. gada pavasarī simboliski noslēdza Latvijas integrāciju eiroatlantiskajās drošības, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās.

Latvijas dalība ES un NATO nebūtu iespējama bez drosmīgām un atbildīgām nākotnes izvēlēm, kuras veica Latvijas iedzīvotāji vēl pirms valstiskās neatkarības atgūšanas.  Izstādes kontekstā skatāmi arī nozīmīgākie Trešās atmodas laika notikumi.

Izstādē apskatāmas dokumentārās liecības no Latvijas Nacionālā arhīva,  Igaunijas Nacionālā arhīva, Lietuvas Centrālā valsts arhīva, Kipras Republikas Iekšlietu ministrijas Preses un informācijas biroja, Varšavas Mūsdienu dokumentu arhīva.

Izstāde Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē (Lielā iela 9) būs  apskatāma  līdz 2026. gada 1.oktobrim.

2026.gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras “MŪZIKA DIEVNAMAM”

koncerts GAISMA, MIERS UN PATEICĪBA” 

16.augustā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

Liepājnieku un pilsētas viesu neviltotā interese par vēsturisko ērģeļu skanējumu Sv. Trīsvienības katedrālē dod radošu gandarījumu koncertu rīkotājiem un solistiem, kas jau 15 vasaras atskaņo stundu garas koncertprogrammas ar mūziku no baroka līdz mūsdienu komponistu darbiem. 2026. gada Liepājas ērģeļmūzikas vasarā jau izskanējuši septiņi koncerti ar solo, duetu un trio priekšnesumiem. Vēl priekšā  – divi koncerti.

16.augusta svētdienas pēcpusdienā uzstāsies Latvijā un Eiropā pazīstamā ērģelniece Liene Andreta Kalnciema un tenors Vitālijs Stankevičs. Duets atskaņos plašu programmu ar baroka laikmeta komponistu G. F. Hendeļa, J. S. Baha, D. Bukstehūdes, G. F. Štelcela, J. K. fon Kerla un J. G. Mītela mūziku, kā arī romantiķa Sezāra Franka ikonisko “Panis Angelicus” un mūsdienu ģēnija Arvo Perta “Mana sirds ir augstienēs.”

Liene Andreta Kalnciema ir ērģelniece un pianiste, mūziķu dinastijas pārstāve. Ieguvusi starptautisku atzinību. 2010. gadā – 1. vieta un speciālbalva (par labāko P. Ebena darbu atskaņojumu) Petra Ebena starptautiskajā ērģelnieku konkursā Čehijā, 2013. gadā  3. vietu Sezāra Franka starptautiskajā ērģelnieku konkursā Holandē un 3. vietu prestižajā Starptautiskajā Dānijas nacionālā ērģelnieku konkursā Esbjergā, Vadenzē 2017. gadā. Aktīvi koncertē daudzviet  ārvalstīs.

VITĀLIJAM STANKEVIČAM ir bakalaura grāds vokālajā mākslā un mūzikas pedagoģijā. Šobrīd dziedātājs turpina studijas maģistrantūrā operas dziedāšanā. Kopš 2015. gada dzied Latvijas Radio korī. Regulāri koncertē ar senās mūzikas ansambli “Ars Antiqua Riga” un “Collegium”. No 2022. – 2023. –  viesmākslinieks Hamburgas “Thalia” teātrī, kur piedalījās Avinjonas teātra festivālā, kā arī vairākās izrādēs Parīzē.

Šobrīd uzstājās kā baritons/tenors dažādos projektos Latvijā un ārzemēs.

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”

#Kurzemeskultūrasprogramma2026
#Latviešuvēsturiskāszemes
#Kurzemesplānošanasreģions
#Valstskultūrkapitālafonds

2026.gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras “MŪZIKA DIEVNAMAM”

Septītais koncerts  

9.augustā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

Arī augusta svētdienās Liepājā varēs piedzīvot piesātināto un neatkārtojamo Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu skanējumu. 9. augustā – īpaša programma ērģelēm un trompetei. Koncertērģelniece Iveta Pelše un trompetists Valdis Bizuns sagatavojuši koncertu ar A.Vivaldi, J.S.Baha, S.Maijersa, R.Jermaka, E.Pasini un H.Cimmera mūzikas opusu atskaņojumiem.

 Iveta PELŠE absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmiju – docenta J. Žvikova klavieru klasi un profesores L. Bulavas ērģeļklasi. 2007. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu ērģeļspēlē (L. Bulavas ērģeļklase). Līdztekus meistarību papildinājusi Ķelnes Mūzikas augstskolā profesora T. Mešlera improvizācijas un ērģeļspēles klasē. Skolojusies Lēfstabrūkas Ērģeļu akadēmijā Zviedrijā.

Iveta Pelše koncertē Latvijas lielākajās baznīcās. Uzstājusies Vācijā, Itālijā, Igaunijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Horvātijā un citviet Eiropā. Kopš 2003. gada ir Rīgas Sv. Franciska Romas katoļu draudzes ērģelniece.

Valdis BIZUNS mācījies Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Ķelnes Mūzikas akadēmijā Vācijā. Papildinājies Štutgartes Mūzikas augstskolā. Spēlējis Liepājas Simfoniskajā orķestrī un Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī. Pēc studijām strādājis Štutgartes Mūziklu teātrī. Uzstājies Latvijas un Eiropas dievnamos.

Uz tikšanos ērģeļmūzikas vasaras koncertā!

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”

#Kurzemeskultūrasprogramma2026
#Latviešuvēsturiskāszemes
#Kurzemesplānošanasreģions
#Valstskultūrkapitālafonds

2026.gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras “MŪZIKA DIEVNAMAM”

Sestais koncerts  “HYMNUS” 

2.augustā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

Kopš 2012. gada vasaras Liepāja nav iedomājamas bez ērģeļu stabuļu maģiskā skanējuma. It īpaši, ja tās skan Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē. Liepājas centrā – jūlija un augusta svētdienu pēcpusdienās skan leģendām apvītās ērģeles. Visu šo gadus koncertciklā “Mūzika dievnamam” klausītāji baudījuši visdažādākos duetus ērģelēm un otram instrumentam vai balsij, kā arī ērģeļu solo priekšnesumus.

2.augustā plkst. 17.00 Liepājā ar solo koncertu uzstāsies pieredzes bagātā ērģelniece un daudzu Latvijas ērģeļmūzikas projektu īstenotāja Ilona Birģele. Viņai ir liela pieredze arī ar piedalīšanos koncertos Sv. Trīsvienības katedrālē. Katedrāles ērģeļu prezentācijas kompaktdiskā ierakstīts arī I. Birģeles atskaņots skaņdarbs. Šoreiz māksliniece Liepājas koncertam sagatavojusi solo programmu “Hymnus”, nosaukumā liekot Pētera Vaska skanīgās kompozīcijas nosaukumu. Tas ir ļoti zīmīgi, jo Latvija un Eiropa šogad atzīmē latviešu dižgara – komponista P. Vaska 80. gadskārtu. Bet Ilona Birģele programmā likusi arī Bahu, Freskobaldi un noslēgumā – krāšņo Leona Belmāna Tokātu no Gotiskās svītas.

Uz tikšanos ērģeļmūzikas vasaras koncertā!

Gundars Venens,

koncertcikla producents

Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”

#Kurzemeskultūrasprogramma2026
#Latviešuvēsturiskāszemes
#Kurzemesplānošanasreģions
#Valstskultūrkapitālafonds

2026. gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras “MŪZIKA DIEVNAMAM”

Piektais koncerts

26. jūlijā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

Ērģelniece Līga Auguste-Meijere

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles koncertcikls “MŪZIKA DIEVNAMAM” klausītājiem šogad dāvājis vairākas skaistas muzikālas tikšanās. Lielās Mūzikas balvas laureāti un nominanti ir koncertcikla programmu veidotāji. Aizvadītas četras svētdienu pēcpusdienas ar izlolotiem un pārdomātiem priekšnesumiem, kas aizsniedz katra koncerta apmeklētāja sirdi. Pieredzes bagātie mākslinieki skatuvi dala ar jaunajiem. 19. jūlija koncertā Rīgas Doma pieredzes bagātais koncertērģelnieks Aigars Reinis veidoja krāšņu programmu ar soprānu duetu – Agati Grīnhofu un Lauru Elizabeti Porganti, kas raisīja skatītāju stāvovācijas.

Čellists Kārlis Klotiņš

26. jūlija svētdienā Liepājā uzstāsies ērģelniece Līga Auguste – Meijere kopā ar čellistu Kārli Klotiņu. L. Augustes Meijeres ērģeļspēles sākums iesācies tieši Liepājā pie vēsturiskā instrumenta, pēc tam dziļākas studijas aizvedušas uz Vāciju.

26. jūlija koncerts būs atkalsatikšanās ar katedrāles ērģelēm, lai klausītājus iepriecinātu koncertprogrammā kopā ar Latvijas izcilo čellistu Kārli Klotiņu. Skanēs Johana Sebastiana BAHA, Georga Fīlipa TELEMANA, Aivara KALĒJA, Arvo PĒRTA, Artūra GRĪNUPA, Jāzepa MEDIŅA un Edvarda ELGĀRA mūzika.

Uz tikšanos koncertā!

Gundars Venens,

koncertcikla producents

 Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”

#Kurzemeskultūrasprogramma2026
#Latviešuvēsturiskāszemes
#Kurzemesplānošanasreģions
#Valstskultūrkapitālafonds