2026. gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras
Publicēts: jūlijs 9, 20262026.gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras
TREŠAIS KONCERTS
12. jūlijā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē
2026. gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertcikls “Mūzika dievnamam” ir pārliecinoši ieskandināts. Divas svētdienu pēcpusdienas klausītāji baudījuši izcilu mākslinieku koncertprogrammas. Kristīne Adamaite, Artis Sīmanis un Gunta Gelgote atklāja vasaras koncertdzīvi Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē ar izmeklētu latviešu mūziku, bet viesērģelnieks no Zviedrijas – Sebastians Johansons savā koncertā klausītājus aizveda zviedru mūzikas pasaulē.
12. jūlijā Liepājā viesosies Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāte – 2025 “Par mūža ieguldījumu” – ērģelniece Larisa BULAVA, muzicējot tandēmā ar soprānu Ilzi GRĒVELI – SKARAINI. Mākslinieces atskaņos izmeklētu un niansētu mūziku ērģelēm un balsij.
“Larisa Bulava ir izcila ērģelniece, cienīta un augstu vērtēta pedagoģe, māksliniece ar milzīgu atbildību pret katru nospēlēto noti, iedvesmas un apbrīnas avots jau vairāku paaudžu ērģelniekiem” – tā par mākslinieci teikusi “Lielās mūzikas balvas 2025” žūrijas priekšsēdētāja Ieva Rozenbaha.

Larisai Bulavai izdevies izaudzināt brīnišķīgus ērģelniekus, kas priecē ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs – Ilze Reine, Edīte Alpe, Kristīne Adamaite, Jolanta Barinska, Lelde Krastiņa, Digna Markule, Iveta Pelše. Gandrīz visi viņas studenti uzstājušies arī Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertos.
Ilze Grēvele-Skaraine ir operdziedātāja un senās mūzikas izpildītāja. Vokāli papildinājusies pie pasaulē atzītiem speciālistiem. Sadarbojusies ar VAK kori “Latvija”, Latvijas Radio kori, profesionālo PO Rīga, Nīderlandes profesionālo Baha mūzikas kamerkori, Liepājas Simfonisko orķestri u.c.
Dziedātāja guvusi klausītāju atzinību atskaņojot dažādu žanru mūziku kopā ar Latvijas ērģelniekiem I. Birģeli, A. Reini, I. Reini u.c., uzstājoties Latvijas dievnamos.
2019. gadā Ilze Grēvele-Skaraine debitējusi Barbaras lomā R. Dubras operas Suitu sāga pasaules pirmizrādē un tikusi nominēta Lielās mūzikas balvai.
Gundars Venens,
koncertcikla producents
Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”
#Kurzemeskultūrasprogramma2026
#Latviešuvēsturiskāszemes
#Kurzemesplānošanasreģions
#Valstskultūrkapitālafonds
2026. gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras
Publicēts: jūlijs 2, 20262026.gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras
OTRAISKONCERTS
5. jūlijā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē
2026. gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras atklāšanas koncertā viesojās Latvijas Lielā mūzikas balvas laureāti Kristīne Adamaite (ērģeles), Artis Sīmanis (saksofons) un Gunta Gelgote (soprāns). Mākslinieki atskaņoja mūsdienu latviešu komponistu mūziku.

5. jūlijā Liepājā ar solo koncertu viesosies zviedru ērģelnieks. Sebastians Johansons (1997), dzimis Jenčēpingā, Zviedrijā. Muzikālo karjeru izkopis pēc vidusskolas absolvēšanas. Malmes Mūzikas akadēmijā mācījies Hansa Hellstena un Karla Adama Landstrēma ērģeļu klasē un ieguvis bakalaura grādu ērģeļu un baznīcas mūzikā. S. Johansonam ir arī maģistra grāds ērģeļu spēlē, kas iegūts Stokholmas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, studējot pie profesoriem Johannesa Landgrēna, Mikaela Vālina un Stefana Terštama.
Sākot no 2023. gada jaunais ērģelnieks sāk pildīt mūzikas direktora pienākumus Sv. Marijas baznīcā Sigtūnā, netālu no Stokholmas. Viņš ir atbildīgs par baznīcas muzikālo kalpošanu un iknedēļas koncertdarbības organizēšanu. S. Johansons ir arī Sv. Marijas Moteta kora diriģents, ik gadus atskaņojot nozīmīgus kormūzikas žanra skaņdarbus.
Paralēli pienākumiem Sigtūnas Sv. Marijas baznīcā ērģelnieks regulāri uzstājas ar solo koncertiem Zviedrijā un ārzemēs, atskaņojot dažādas ērģeļmūzikas programmas daudzviet Eiropā.
Kopš 2023. gada viņš ir arī Stokholmas Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla — “Organ Space” viceprezidents.
LiepājasSv. Trīsvienības katedrālē S. Johansons atskaņos A. Gilmāna, K. SenSansa, G. Forē, O. Olssona, H. Bērensa, kā arī paša improvizāciju par zviedru
tēmu.
Gundars Venens,
koncertcikla producents







