Trinitatis

Liepājas panorāma

Publicēts: novembris 18, 2026

Te variet video tiešraidē redzēt skatu no Trīsvienības katedrāles torņa uz Liepāju:

 Lai pieslēgtos video, spiediet uz attēla.


Katedrāles diena – 28.novembrī

Publicēts: novembris 17, 2026


Publicēts: novembris 17, 2026


Katedrāles rudens talka

Publicēts: oktobris 29, 2026

 

Katedrāles  rudens talka

Sestdien, 7.novembrī  plkst. 10:00 

Aicināti talkā visi, lai darbi raiti sokas.

Līdzijāņem kalpošanas prieks!

Tiekamies pie sakristejas!
Informācija: 20006370

 


Tapusi videofilma par Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģelēm

Publicēts: oktobris 14, 2026

Liepājas 400 gadu jubilejas laikā tapusi 30 minūšu gara videofilma par Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles vēsturiskajām ērģelēm.

Filma atklāj ērģeļu vēsturi, unikālo skanējumu, uzbūvi un nozīmi Latvijas kultūras mantojumā.

Tajā stāstīts arī par ievērojamiem ērģelniekiem, kuri dažādos laikos darbojušies katedrālē, un par pašreizējo ērģelnieci Ilzi Tomsoni.

Ērģeļmeistars un kopējs Alvis Melbārdis filmā iepazīstina ar instrumenta uzbūvi un darbības principiem, kā arī atklāj tā īpašās iezīmes.

Īpaša uzmanība pievērsta arī ērģeļu saglabāšanas stāstam Otrā pasaules kara laikā un Jauģiešu ģimenes ieguldījumam to izglābšanā.

Filma tapusi ar mērķi saglabāt un popularizēt nozīmīgu Liepājas kultūrvēsturiskā mantojuma daļu.

Tā veidota gan kā izglītojošs, gan māksliniecisks materiāls, kas būs vērtīgs arī nākamajām paaudzēm.

Videofilma jau ir pieejama YouTube: https://youtu.be/VtwsTgXHbdI

 


Publicēts: septembris 23, 2026


Publicēts: augusts 25, 2026


Publicēts: augusts 25, 2026


Publicēts: augusts 25, 2026


Publicēts: augusts 19, 2026

2026. gada Liepājas ērģeļmūzikas vasaras “MŪZIKA DIEVNAMAM” 

koncerts “VELTĪJUMS BALTIJAI” 

23. augustā plkst. 17.00 Sv. Trīsvienības katedrālē

 

            Liepājas ērģeļmūzikas vasaras – 2026 deviņu koncertu koncertcikls “MŪZIKA DIEVNAMAM” pietuvojies izskaņai. Pēdējais koncerts Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē izskanēs 23. augustā, kas ne tikai Latvijai bet arī Baltijai ir īpašs datums. Tā ir diena, kad miljons roku sadevās ciešā spiedienā un pateica NĒ dzīvei padomiskajā savienībā. Noslēguma koncerta satura autore ir koncertērģelniece Vita Kalnciema. Viņa programmu izveidojusi ar virsrakstu “VELTĪJUMS  BALTIJAI”. Tas ietver Latvijas, Lietuvas un Igaunijas komponistu skaņdarbus solo ērģelēm un duetam ar soprānu. Vitai Kalnciemai noslēguma koncertā pievienosies arī soprāns Laura Kancāne. Klausītāji dzirdēs Alfr.Kalniņa, P.Vaska, A.Perta, R.Tobiasa, J. Āvika, M.Zariņa, R.Jermaka, M.Čurļoņa un A.Kalēja mūziku.

Vita KALNCIEMA ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, no 2008. gada – Ērģeļu klases vadītāja. Rīgas evaņģēliski luteriskās Jēzus baznīcas titulārērģelniece latviešu un vācu draudzēs kopš 1985. gada. Papildinājusies meistarklasēs pie pasaulē atzītiem ērģeļmūzikas interpretiem – G. Bovē, L. Roga, L. Lomana, E. Koimana, L. Krēmera, I. Ellas, P. Kožēna, H. Fogela, B. Bartelinka, H. Ūlas-Eriksona u. c. Vairāku starptautisko ērģelnieku konkursu laureāte.

 

 

Laura KANCĀNEI ir Maģistra grāds operdziedāšanā. Pirmās operu lomas saistījās ar Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudiju „Figaro”, kur viņa atveidoja Smilšu vīriņu E. Hamperdinka operā „Ansītis un Grietiņa”, Diānu Ž. Ofenbaha operetē „Orfejs pazemē”, Džildu Dž.Verdi operā „Rigoleto”, u.c. lomas. Aktīvi sadarbojusies ar Latvijas Operetes fondu.

Latvijas Nacionālajā operā debitējusi Madaļas lomā Zigmāra Liepiņa operā „Turaidas roze”. Ar koncertērģelnieci Vitu Kalnciemu muzicējusi Rīgas Domā un Jēzus baznīcā. Uzstājusies uz dažādām Latvijas skatuvēm – kultūras pilī „Ziemeļblāzma” „VEF”,  „Lielajā ģildē”, LU „Lielajā aulā”, koncertzālē „Liepājas dzintars” un citviet Latvijā.

 

 

Gundars Venens,

koncertcikla producents

 

Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”

#Kurzemeskultūrasprogramma2026
#Latviešuvēsturiskāszemes
#Kurzemesplānošanasreģions
#Valstskultūrkapitālafonds